Drīz pēc dibināšanas grupa devās apjomīgā koncertturnejā pa Latviju, un tas Pauniņam bija pamatīgs pārbaudījums – pirms katras uzstāšanās bija jāslauka baiļu sviedri. Pauniņš tolaik mācījās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā, arī dziedāja Valsts akadēmiskajā korī. Pāris reižu kora koncerti sakrita ar "Otras puses" koncertiem, un Normundu Pauniņu palūdza no kora aiziet.
"Man tas bija šoks – augustā ierakstīju divas dziesmas "Pēc lietus" un "Balādi par trim saucieniem", bet oktobrī jau tūre pa visu Latviju. Pieredzes nebija, satraukums liels, visādi jau gāja, bet viss notika," atceras Pauniņš.
Pieredzes bagātie Krēsla un Grāvers bija sailgojušies pēc skatuves, gribējās uzspēlēt. Viņi nolēma muzicēt citā formātā – bez programmēšanas, faktiski, atgriežoties pie saknēm. Uz vienu mēģinājumu tika pieaicināts ģitārists Armands Alksnis – varbūt salīmēsies? Bet nesalīmējās, tāpat kā ar dziedātāju Igo, kas atbrauca no Liepājas uz radošo nometni lauku mājā pie Zaķumuižas, kur formējās jaunā ansambļa pirmais apveids.
"Savedām aparātus, komponējām mūziku, būvējām programmu. Mums bija jau taustiņnieks Ivars Makstnieks un basists Aldis Miodle no Valmieras. Bija paredzēts, ka Igo varbūt būs solists. Viņš staigāja apkārt mājai ar Stīvā (Aigara Krēslas) sacerēto melodiju, domādams vārdus, kaut kur nozuda viens pats. Tad parādījās – ir vārdi! Jā, viss bija labi, Igo pats arī dziedāja to dziesmu. Izspēlējām reizes trīs, viņš teica –"kungi, mēs esam labi pastrādājuši" – un pazuda. Sapratām, ka laikam kopā tomēr nebūsim," stāsta Grāvers.
Sākumā koncertos gadījās, ka publika pieprasīja kādu "Jumpravas" dziesmu. Pēc laika apguva, ka šī ir cita grupa, pieņēma un pārslēdzās uz "Otru pusi", kuras pirmie hiti bija "Pēc lietus" un "Vēstules".
Taču pēc laika Krēsla un Grāvers jaunos mūziķus atstāja – vai nu vainīga bija atšķirīga disciplīnas izpratne, vai paaudžu plaisa – lai nu jautājums paliek atklāts. Taču pirmie "Otras puses" darbības gadi izvērtās ārkārtīgi intensīvi.
"Koncerti, uzstāšanās. Vienā dienā mums bija jābūt gan "Mikrofona TV Vakarā", gan Ventspilī. Lai paspētu abos, noīrējām helikopteru. Lidojām uz Ventspili, kur helikopters nosēdās aiz publikas, aizskrējām ar ģitārām un sintezatoriem uz skatuvi, nospēlējām koncertu un lidojām atpakaļ uz Zaķusalu. Ieradāmies kā īstas zvaigznes studijas priekšā, mūs ar TV kamerām sagaidīja. Pabijām arī Norvēģijā, kur ierakstījām dziesmu "Vēstules", arī uzspēlējām," atminas Pauniņš.
Vienubrīd "Otras puses" sastāvā 90. gadu vidū iekļāvās arī Olga Rajecka, kurai rakstītās dziesmas Grāvers vēlāk atskaņoja kopā ar kvartetu "Bāze 7".
Uz kādu brīdi palika arī Krēsla, Miodle atgriezās Valmierā. Pauniņš un Makstnieks darbību turpināja ar bundzinieku Mārtiņu Lindi, tika ieskaņotas jaunas dziesmas, un 1996. gadā iznāca debijas kasete "Pēc lietus". Grupā spēlēja arī ģitārists Arnolds Kārlis un basists Gints Saulītis. Pēc 1997. gada koncerta festivālā "Bildes" mūziķi attālinājās līdz atkalapvienojās 2006. gadā jau sintīpopa stilā.
"Anglijā es gāju uz klubiem, uzsūcu house mūziku, pirku plates katrā algas dienā, bet vinila atskaņotājiem un pultij naudas nebija. Latvijā bija draugs ar aparatūru, vienā brīdi savienojāmies," stāsta Pauniņš, kurš labu laiku strādāja par dīdžeju klubā "Nautilus", aizmirsdams par dziedāšanu. Tad parādījās Ivars Makstnieks ar dziesmu "Ieskaties" un piedāvājumu to ierakstīt. Normunds Pauniņš vingrinājās kādu pusgadu, līdz tapa ieskaņojums.
Pēc Grāvera domām, šī grupa nav tā pati, kas sākumā, atjaunojot darbu 21. gadsimtā, puiši būtu varējuši izraudzīties citu nosaukumu. No otras puses, šī ir "Otras puses" cita puse, un 30. jubilejas koncertos skan gan pirmsākumos, gan pēdējos gadu desmitos radītas dziesmas.
