Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis "Dzeguzīte" ierindojams mūsu valsts ievērojamāko zīmolu vidū - savā 40 gadu pastāvēšanā to iemīļojuši klausītāji ne tikai pašu mājās, bet arī tālu aiz Latvijas robežām. Izaugušie dzeguzēni kļuvuši par sabiedrībā redzamiem, enerģiskiem ļaudīm, kam mūzika joprojām ir sirdij tuva un daudziem kļuvusi par profesiju.
Dziedātāju atmiņas par neparasto bērnību lasāmas krāšņā, fotogrāfijām un ilustrācijām bagātā apgāda “Jumava" un “Fonda “Dzeguzīte"" izdotā grāmatā "No vienas ligzdas". Tās atvēršanas svētki gaidāmi šā gada 11. decembrī. Grāmatas autore Daiga Mazvērsīte pētījusi "Dzeguzītes" vēsturi un muzikālo attīstību, kas savu augstāko virsotni sasniedza sadarbībā ar Maestro Raimondu Paulu. "No vienas ligzdas" būs sastapšanās arī ar "Dzeguzītes" skatuves draugiem - aktieriem un mūziķiem, un komponistiem, kuru tolaik speciāli radio ansamblim rakstītās dziesmas joprojām ir dziedošu bērnu repertuārā. Būtiska košā un rotaļīgā izdevuma (mākslinieks Gints Roderts) sadaļa ir "Dzeguzītes" iecienītāko un biežāk izpildīto dziesmu notis. Grāmatā izvēlētas četrdesmit R. Paula, I. Vīgnera, G. Rozenberga, M. Einfeldes u.c. komponistu melodijas.
Par "Dzeguzītes" dzimšanas laiku uzskatāms pagājušā gadsimta 70. gadu sākums. Pateicoties vispirms skolotājas Aldas Strazdas, vēlāk Dailas Martinsones entuziasmam, mazo dziedātāju sākotnējais uzdevums bija ieskaņot dziesmas radiopārraidēm. Taču jau desmit gadus vēlāk no radio studijas kolektīva "Dzeguzīte" bija izaugusi par ansambli ar plašām koncertprogrammām un grandiozu popularitāti. Tieši sadarbība ar Maestro Raimondu Paulu pavēra "Dzeguzītei" iespēju iekarot skatītāju tūkstošus. Maskavas koncertzālē Rossija 1987. gada februārī R. Paula autorkoncertos publika prasīja vairākkārt atkārtot "Dzeguzītes" izpildītās "Zelta kāzas" ar mazajiem solistiem – Gunu Paulu un Gunāru Kalniņu galvenajās lomās. Kopš tā laika ar vilcieniem, lidmašīnām un autobusiem izbraukāta kādreizējā Padomju Savienība, Bulgārija, Beļģija, Zviedrija, Somija, ASV.
"Dzeguzītes" ilgā mūža lieciniece Daila Martinsone par ansambļa fenomenu izsakās lakoniski: “Nekādu noslēpumu nav, visa pamatā ir bērnu talants un enerģētika."
