Kopā ar saviem domubiedriem un dziesminiekiem 20. decembrī mākslas galerijā "Romas dārzs" Kristīne Sudmale-Locika svinēja atvēršanas svētkus.
Ja es varu dziedāt Dievam, man koncertus nevajag, saka Kristīne Sudmale-Locika. Impresijas, dziesmas un dzeja – "Tā, kas nepāriet" nav viņas pirmais dziesmu albums, izdotas arī psalmu melodijas. Albumā iekļautas 15 dziesmas.
"Albumā piedalās gan cilvēki, ar kuriem mēs dziedam liturģiskās mūzikas darbnīcās, kuras es organizēju, gan mani, kā saka – brāļi, cīņu biedri no dažādiem projektiem," stāsta dziesminiece.
Kristīne Sudmale-Locika ir liepājniece, kura mācījusies vokālu Liepājas mūzikas skolā. Viņa šogad svinēja 55. dzimšanas dienu, pati jokojot saka, ka ir viena no "Austras bērnu" dinozauriem, no tiem, kuri sākuši dziedāt un mācīties ģitāras spēli pie leģendārās dziesminieces Austras Pumpures. "Austras biedrībā" viņa aktīvi darbojusies līdz 2018. gadam, vēlāk stafeti nododot jaunākai paaudzei. Tagad biedrība izdod dziesminieku albumus, dziesmu burtnīcas, rīko pasākumus un turpina godāt Austras Pumpures atstāto mantojumu.
Grāmatā "Tā, kas nepāriet" lasāma ne tikai Kristīnes Sudmales-Locikas radītā dzeja, bet var aplūkot arī viņas veidotās fotogrāfijas. Fotografēšana ir vēl viena mākslinieces aizraušanās, tāpēc nevar nepamanīt krāšņo, zili rozā vāka noformējumu, kas šķietami atgādina tikko piedzīvoto ziemas sarmu, taču izrādās – tas ir nevis ziemas, bet gan vasaras saulgriežu laiks. Dziesminiece stāsta: "Tas ir Jāņu rīts uz Liepājas ezera. Mēs ar ģimeni parasti Jāņu nakti sēžam nomodā savā pagalmā. Kad nāk pēc trijiem, dodamies vai nu uz putnu laipu, vai kanālmalu un fotografējam. Šogad pirmo gadu saule tā arī neparādījās – bija tāda migla, ka saule vispār neparādījās, nekā nebija, un mēs aizgājām atpakaļ."
Grāmata tapusi autores sadarbībā ar "Austras biedrību", Gintu Veilandu un SIA "Libri Style", pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra un privātu ziedotāju finansiālam atbalstam.
