Kad tika dibināts „Tehnikums”?
Dagnis: Pirmsākumi meklējami tālajā 2014. gadā pie jūras Bigauņciemā. Gan man, gan Kristapam tolaik bija atvaļinājums. Pirms tam mums jau bija idejas par sadarbību, bet nekas vairāk. Bigauņciemā mēs ļoti daudz ko izdomājām un izrunājām, arī nokļuvām līdz pirmajiem akordiem.
Kristaps: Mūsu situācijas bija diezgan līdzīgas, es un Dagnis iepriekš bijām daudz muzicējuši, katrs savos muzikālajos sastāvos. Abi kādu laiku bijām ieturējuši pauzi un pēc tās vēlējāmies atsākt muzikālo darbību. Dagnis piekrita manam piedāvājumam, un mēs soli pa solim sākām kaut ko veidot.
Dagnis: 2014. gada pašās beigās mēs kafejnīcā “Miit”, Ziemassvētkos, šaurā draugu lokā nospēlējām mūsu pirmo kopdarbu, kas arī saucās “Tehnikums”.
Kāds ir „Tehnikuma” darbības process? Kurš par ko atbild?
Dagnis: Es atbildu par komunikāciju un kritiku.
Kristaps: Par radošo procesu vairāk atbildu es. Es izveidoju sākuma skici un tad, konsultējoties ar Dagni, mēs virzāmies tālāk.
Dagnis: Instrumentālajā ziņā es esmu pie elektroniskā bungu semplera, kur ir sagriezti vairāki komplekti ar bungām.
Tad jautājums Kristapam. Ko tu izmanto melodiju veidošanai? Vai tie ir pārsvarā virtuālie instrumenti, sampli?
Kristaps: Kad esmu sajutis attiecīgo noskaņu, es piesēžos pie ģitāras vai sintezatora. Sakomponēju melodiju un tad ķeros pie „softa”, uztaisu miksu un sūtu tālāk Dagnim. Principā viss ir manis paša radīts, es īsti neizmantoju nekādu virtuālo bibliotēku.
Ar kādām programmām jūs strādājat?
Kristaps: Iesākumā es strādāju ar „Reason”, tajā sāku būvēt skices. Kāds varētu sacīt, ka tas ir baigais „oldskūls”, bet „Reason” mani kaut kā uzrunā.
Dagnis: Tad tas viss pāriet uz „Garageband”, kur audio tiek miksēts, līdz beigās tas nonāk pie manis, kur tālāk darbojos ar „Cubase”.
Kāda ir jūsu nodarbošanās ikdienā? Ar Ģirtu (Ģirts Rozentāls jeb Ozols) vairāk vai mazāk skaidrs, ka ikdiena ir nepārtraukti saistīta ar veikala “Hoodshop” vadīšanu. Ar ko nodarbojas "Tehnikums", kad nav "Tehnikuma"?
Kristaps: Pārsvarā ar fotografēšanu.
Dagnis: Es darbojos kā datorspeciālists.
Kā jums sanāk savienot darba režīmu ar muzikālajiem projektiem, ierakstiem un koncertiem?
Kristaps: Tas nav tik vienkārši. Tava visa dzīve ir saistībā ar mūziku, un ir vajadzīgs atrast to īsto noskaņu brīžos starp darbu, dzīvi mājās un laika pavadīšanu ar ģimeni.
Dagnis: Tās pārējās lietas mūzikai vairāk traucē, nekā palīdz (visi smejas). Tāpēc tik svarīga bija mūsu satikšanās vasarā, kad mēs abi paspējām izsapņot daudzas idejas un nepiespiesti pastrādāt pie mūzikas. Es jau Kristapam sacīju: “Mēs taisīsim koncertus un spēlēsim festivālos!” Un viņš man atbildēja : “Jā, jā...” (smejas).
Kristaps: Sākumā "Tehnikuma" virzība bija diezgan nekonkrēta, bet, laikam ejot, tas kaut kā aizgāja pats no sevis. Paši neesam pieteikušies uz gandrīz nevienu koncertu, mēs principā visur tikām aicināti.
Tad droši vien jums iesākumā bija kāds koncerts, no kura šī uzmanība sāka pieaugt.
Dagnis: Mūsu pirmais “lielais” koncerts bija fon Stricka villā 2016. gada vasarā. Tomēr lielāko uzmanību "Tehnikumam" piesaistīja tepat netālu, Stūra mājas pagalmā, filmētais videoklips “Līdz malai”, kas iznāca 2015. gada jūnijā.
Starp citu, vai sadarbība ar Ozolu ir jūsu pirmā satikšanās ar hiphopu kā žanru? Vai arī jūs repam esat sekojuši pirms tam?
Kristaps: Noteikti ne pirmā, agrāk esam ļoti daudz klausījušies repu. Es pat biju uz "Fact" koncertu 1995. gadā. Esmu klausījies gan „old-school”, gan deviņdesmito gadu hiphopu, gan arī šo to jaunāku.
Dagnis: Par repu runājot, es atceros savus skolas laikus Tukumā. Mans klasesbiedrs Mārtiņš Zaķis, ar ko es pēc tam spēlēju grupā “The Mundane”, kopā ar savu brāli Gati deviņdesmito gadu vidū bija atklājuši hiphopu tādā līmenī, kādu es nekur citur tolaik nebiju redzējis. Viņu mamma laiku pa laikam devās uz Zviedriju un veda dēliem jaunus ierakstus. Starp ierakstu autoriem bija tādi reperi kā “Cypress Hill”, “Warren G” un citi. Katru reizi, kad devos ciemos pie brāļiem Zaķiem, es dzirdēju hiphopu.
Pievēršoties jūsu kopalbumam. Kāds bija “Semestra” veidošanas process?
Ozols: Tas notika divos lielos posmos. Pirmais bija “Tu vari tēlot” ieraksts un videoklips. Tas aizgāja veiksmīgi, un no pāris festivāliem bija radusies interese par kopīgu Ozola un "Tehnikuma" uzstāšanos. Es arī biju iedomājies par mūsu dziesmu kopīgiem "mashupiem", kurus mēs arī ierakstījām. Rezultātā pirmā daļa no mūsu relīzes (B puse) bija gatava jau vasaras beigās. Ieraksta procesā daudz palīdzēja ansis, mēs regulāri likām to visu kopā "Dirty Deal Audio" studijā.
Tad paralēli vasarā no albuma A puses jau bija ierakstīta “Pasaule”. Man bija parādījusies vēlme ierakstīt konceptuālu relīzi, piemēram, kā Edavārdi “Galvaskauss”, atsevišķi Skuteļa darbi un daudzu štatu reperu albumi. Tematiski biju iedomājies apspēlēt attiecības starp puisi un meiteni, kas iepazīstas tehnikumā. Šķita, ka šo ideju būtu pagrūti iznest uz vesela albuma formātu. Tad laikam tur būtu bijis jābūt kādai slepkavībai vai Holivudas blokbāstera cienīgam sižetam (smejas). Es biju sapratis albuma sākumu un beigas - sākums par iepazīšanos un džeka iekšējo domu pasauli, kas netiek daudz izrādīta uz ārpusi. Savukārt beigās dziesmā “Bezgalība un Draiveri” galvenais varonis sajūk prātā.
Kristaps: Ierakstu secība bija diezgan jaukta.
Ozols: Jā, pirmā ierakstītā dziesma ir albuma A daļas pirmā dziesma, savukārt otrā - A daļas pēdējā dziesma. Man pašam bija mazliet jāsaprot stāsta sākums un beigas. Vidussdaļā mēs jau ļoti daudz kopīgi pārspriedām saturu, domājām par kāpinājumiem un atrisinājumiem. Kristaps regulāri padeva man dziesmas pirmo daļu – muzikālo pamatu ar ierakstītiem piedziedājumiem, kas atbilda tematam, un es tos pabeidzu. Mēs arī novienojāmies, ka dažās dziesmās es būšu mazāk, citās vairāk.
Kristaps: Jā. Sākumā mēs laikam arī novienojāmies par to, ka albumā vēlējāmies ievietot „waporwave” (elektroniskās mūzikas žanrs, kas pārsvarā par pamatu ņem pārveidotus populārus deviņdesmito, astoņdesmito gadu dziesmu motīvus – autora piez.) elementus un tad ķērāmies pie stāsta. Par „waporwave” – mums piepalīdzēja Niklāvz, dziesmā “Draiveri un Bezgalība”.
Ozols: Niklāvz labi uztvēra to „waporwave” stilu un sajūtu. Es ar Niklāvu jau savulaik biju runājis par "waporwave" elementiem manā solo materiālā, taču, darbojoties pie “Semestra”, es izlēmu savu solo materiālu atstāt uz vēlāku laiku. Es ieminējos Kristapam un Dagnim par pāris pavadījumiem, kurus man bija padevis Niklāvz. Padevu tos Kristapam, un pēc kāda laika viņš padeva atpakaļ pavadījumu ar gatavu piedziedājumu, kas mums visiem patika. Niklāvz bija atradis labu astoņdesmito gadu motīvu un pavilcis tam tonalitāti uz leju. Viņš ir viens no tiem džekiem, kas labi orientējās dažādos mūzikas žanros, novirzienos, un ar viņu ir viegli runāt par muzikālajām idejām.
Vai jums ir kādi mīļākie „waporwave” izpildītāji?
Dagnis: Ir, bet es aizmirsu (smejas). Tas viss atrodams „Youtube”.
Ozols: Es „waporvave” izdzirdēju, kad to pirmo reizi man, braucot mašīnā, parādīja Dree (Dree ir albuma “Semestris” vāciņa autors, sadarbojies ar Ozolu arī vairākos citos projektos – autora piez.) Toreiz mēs ar viņu tieši runājām – „waporwave” stils ir forša „odziņa”, taču klausīties veselu relīzi ar šo žanru, mūsuprāt, būtu pārāk smagi. Tāpēc man patīk attiecīgais stils, taču es neesmu no tiem cilvēkiem, kas tajā rokas dziļi.
Kā jūs nonācāt līdz idejai, ka albums jāizdod arī kasetes formātā?
Ozols: Kasetes formāts ļoti piestāv mūsu ierakstam. Varbūt tas nepiestāvētu kādam citam mūziķim, piemēram, ja Lauris Reiniks izdotu jaunu albumu kasetē (smejas).
Kristaps: Pārdošanas ziņā kasetes pašlaik ir aizgājušas labāk nekā citi taustāmie formāti.
Ozols: Principā viss pirmais kasešu metiens ir pārdots. Katru dienu tiek nopirkta kāda no “Semestra” kasetēm. Protams, šāds formāts nenāk bez riska. Es pat vasarā apsvēru atmest šo ideju, taču, tuvojoties albuma izdošanas periodam, sajutu, ka Kristaps par to bija baigi iededzies. (smejas)
Kristaps: Man tā ideja patika daudz vairāk par disku.
Ozols: Tagad es esmu ļoti priecīgs par to, ka mēs to realizējām. Tajā baltajā kasetē ir savs šarms, arī koncertā visvairāk tika pārdotas tieši kasetes. Protams, mēs nerunājam par apjomiem, kādi ir bijuši savulaik, pirms kādiem desmit gadiem, bet tik un tā. Pašlaik mēs plānojam “Semestra” koncerttūri, un, iespējams, mums būs vēl viens metiens ar kasetēm.
Tātad secinot - labāko “Semestra” noskaņu iespējams sajust kasetē.
Ozols: Jā, to īsto sajūtu laikam iespējams noķert tieši kasetē. Arī "waporwave" vilnis, kas šur tur parādās, piedod tādu retro sajūtu un skanējumu. Un kasete šādu skanējumu ļoti labi raksturo.
Dagnis: Dažreiz jau maģis arī mēdz „pavilkt” kaseti.
Kristaps: Pareizi, tā arī ir „waporwave” iezīme. Starp citu, mēs sākumā bijām domājuši arī par vinila plati.
Ozols: Pēc kopīga „breinstorma” mēs izlēmām, ka censties sagatavot vinilu uz kopējo izlaišanas datumu būtu pārāk grūti. Neviens jau vienā dienā neizdod gan disku, gan vinila plati. Kurš mākslinieks izvēlēties gaidīt un turēt savu albumu "flešā" kādus divus trīs mēnešus, līdz ir gatavs vinils? Gaidot vinilu, pastāv iespēja, ka relīze kaut kur noplūdīs un viss process būtu lieki sarežģīts gan tīri psiholoģisku, gan citu apsvērumu dēļ.
Kā jūs nonācāt pie idejas par “Semestra” vāciņu? (bilde ar vāciņu)
Kristaps: Tas lielākoties ir Dree darbs, sadarbojoties ar Ozolu.
Ozols: Jā, es kaut kad biju manījis, ka Dree ir pieejams 3D skeneris, viņš bija eksperimentējis, ieskenējot savu brāli, un es jutu, ka vēlos ko tādu pamēģināt arī “Semestra” vāciņam. Viņš piekrita un ķērās tam klāt ar lielu entuziasmu. Mums tika noskenētas sejas un izveidots foršs vāks. Tad vienā brīdī mēs izdomājām, ka varētu mēģināt vāku arī izprintēt ar klātesošu 3D efektu, kāds redzams tagad. Noskaidrojām, kur iespējams ko tādu paveikt. Latvijā tādas ražotnes nebija. Polijā piedāvājums bija pārāk dārgs. Bija jādodas tālāk uz Rietumeiropu. Rezultātā es biju aizdevies uz Spāniju, gan vairāk nejaušības pēc, tomēr to sanāca apvienot arī ar vāciņu izveidi un printēšanu. Starp citu, kā noskaidroju, šo printēšanas veidu sauc par "lenticular print". Tā tehnika ir jau diezgan veca, vismaz kādi septiņdesmit gadi.
Manuprāt, tas arī raksturo jūsu relīzi, kur redzam satiekamies mūsdienīgo ar retro.
Ozols: Jā, tieši tā! Šo mijiedarbību var manīt viscauri albumam.
Dagnis: Daļai cilvēku šis vāciņš noteikti atgādina bērnību.
Atceros, ka savulaik čipsu pakās bija atrodami tamlīdzīgi žetoni. Tā saucamās fiškas.
Kristaps: Arī padomju laikos kas tāds bija.
Ozols: Pareizi, bija taču tādas fiškas. Savukārt man, kā Kristapam, tas vairāk atgādina padomju laiku kalendārīšus, ko tirgoja kioskos. Vienā pusē nodrukāti visi mēneši, otrā – kaut kāda puķīte vai kustīgs zvēriņš (smejas) .
Vāciņa kreisajā augšējā stūrī ir manāms uzraksts “Ot17”, kas atgādina simbolu no Mendeļejeva tabulas. Es pieļauju, ka tas nozīmē “Ozols, Tehnikums, 2017. gads”.
Ozols: Precīzi. Kad Dree uztaisīja vāciņa skici, izskatījās, ka tam kaut kā pietrūkst. Pirmajai vāciņa skicei augšējā kreisajā stūrī atradās burts “O”, bet es teicu: “Klau, pieliec klāt vēl burtu "t"!” Pēc tam man bija radusies doma par to, ka uz albuma krekliem varētu attēlot ķīmisku reakciju, kas norādītu uz Ozola un „Tehnikuma” sintēzi, kas dzirdama albuma B pusē.
Jau sākot no “Atpakaļ nākotnē”, ir manāms, ka tu, Ozol, katru reizi eksperimentē ar ko jaunu formāta ziņā, gan audio, gan video. Vai tas ir viens no taviem mērķiem, strādājot pie jauniem projektiem?
Ozols: Jā, var teikt ka manā zemapziņā ir nosēdusies vēlme radīt ko jaunu formāta ziņā. Tomēr jāatzīst, ka ne vienmēr šāda tiekšanās būtu jāatzīmē ar plus zīmi. Dažreiz tā šķiet kā ne pārāk veselīga sacensība ar sevi – tiekšanās par spīti saviem resursiem un iespējām. Un tomēr, es, piemēram, nevarētu vienkārši izdot disku ar parastu papīra vāciņu!
Kristaps: Bet, ja tas formāts visu laiku paliktu vienāds, tas droši vien arī nebūtu interesanti.
Ozols: Jā, droši vien nebūtu. Šajā ziņā mani ir ietekmējuši dažādi džeki, kas darbojas ar vizuālo mākslu. Piemēram, tas pats Dree, kurš mani ļoti iedvesmo ar saviem projektiem. Vēlos piebilst, ka fokuss uz vizuālo formātu seko tikai pēc tam, kad audio saturs ir jau tuvu savām beigām vai pabeigts. Saturam un skanējumam ir jābūt saknē.
Kas, pēc jūsu pieredzes, ir veiksmīgu muzikālu sadarbību pamatā?
Ozols: Mums bija viegli sadarboties. Muzikālo pamatkodolu veidoja Kristapa sākuma skices. Principā Kristaps paveica to „melno” darbu, man bija atlicis uzrakstīt un ierakstīt tekstus pavadījumiem. Protams, brīžiem gan man, gan "Tehnikumam" reizēm šķita: “Nē, šim gabalam, vai šai vietai kaut kas nav līdz galam”. Taču mēs spējām to atrisināt. Darbs ritēja pa cikliem.
Dagnis: Iespējams, Ģirts pats to nejūt, taču viņa darbība iedod diezgan lielu tempu kopējai virzībai.
Kristaps: Jā, nevar atslābt, tas ir ļoti labi.
Ozols: Tas, iespējams, varētu kaitēt muzikālajai pusei, ja mēs „ceptu” kādus divdesmit gabalus. Mēs droši vien būtu izsūkti. Tomēr šādam formātam tas strādāja.
Kristaps: Svarīga arī ir kopīga saprašanās, domāšana, izpratne par lietām.
Ozols: Jā, tev ir jāspēj cienīt citi un viņu viedokļi. Tāpat ir jāspēj risināt dažādas situācijas, nevis tikai spītīgi palikt pie savas taisnības par katru cenu. Mēs gan līdz nekam tādam diži nenonācām – man kopumā patika "Tehnikuma" skanējums un otrādi. Mums bija tikai jānovienojas par darbiem, kuri vairāk piestāvēja “Semestra” konceptam.
Kas no jums ir sagaidāms tālāk?
Ozols: Mēs pavasarī plānojam vairākus koncertus Latvijas mērogā. Laiks rādīs, kurās pilsētās un kuros datumos. Par tuvāko laiku – mēs iesildīsim Antoxa MC no Krievijas 23. decembrī RISEBA arhitektūras un mediju centrā "H206".
