Raimonda Eizenšmita pamatnodarbošanās gan nav saistīta ar dziedāšanu un komponēšanu, ikdienā viņš ir būvinženieris. Mūzikai Raimonds Eizenšmits atvēl tikai brīvo laiku, kuru sadala ar citiem saviem hobijiem – motociklu un makšķerēšanu, un regulāri dodas uz Siguldu, lai piedalītos bigbenda "Sigulda" mēģinājumos.
Viņš sācis savu dziedātāja karjeru tieši Siguldas Kultūras nama estrādes orķestrī pirms 50 gadiem un joprojām ir tā solists. Koncertos Raimonda Eizenšmita galvenais repertuārs kopā ar orķestri ir džeza standarti un populāras melodijas, ko izpildījuši Frenks Sinatra, Maikls Bublē, arī Toms Džonss.
"Pēc dabas esmu ļoti mierīgs, es apdomāju soļus, kurus es speru," atzīst dziedātājs.
Zināma līdzība rodama Raimonda Eizenšmita un populārā dziesminieka Ilmāra Dzeņa biogrāfijā, kurš nolēma, ka ar muzicēšanu nevarēs nopelnīt pietiekami, tālab izmācījās par būvinženieri, darbojās tiltu būves jomā. Raimonds Eizenšmits būvniecības nozarē darbojies ne tikai kā praktiķis, bet arī pasniedzējs Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un celtniecības fakultātē, kur ar laiku tika iecelts par dekānu. Pašlaik Raimonds Eizenšmits ir Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs:
"Mūziku kā savu profesiju nopietni nesaskatīju nevienā brīdī.
Man bija jāpiespiežas mazliet spēlēt etīdes uz klavierēm, kādu laiku mācījos spēlēt klarneti. Paralēli tam aktīvi nodarbojos ar sportu, biju arī Latvijas jaunatnes izlasē kalnu slēpošanā, un mūzika palika novārtā uz kādu laiku."
Raimonds Eizenšmits dzimis Ērgļos, kur nodzīvoti pirmie astoņi dzīves gadi. Tad ģimene pārcēlās uz Valmieru, bet jau pēc gada viņi apmetās Siguldā, pilsētā, ar kuru dziedātājs Raimonds Eizenšmits joprojām ir cieši saistīts, kaut sen dzīvo Rīgā.
Bigbenda "Sigulda" pirmsākumi rodami pagājušā gadsimta 50. gadu vidū, kad vairākās Latvijas pilsētās veidojās estrādes orķestri – Rīgā tāds tapa 1956. gadā, savs "LEO" bija Liepājā. Siguldas estrādes orķestris darbību sāka vidusskolā, uzstājās deju vakaros. 1958. gadā tā priekšgalā stājās Jānis Meija, pēc tam Siguldas estrādes un džeza orķestri vadīja Jānis Raslavs, kā arī Alnis Zaķis kā muzikālais vadītājs. Daudzus gadus Siguldas orķestra priekšgalā bija kādreizējais Latvijas Radio mūzikas redaktors Pēteris Goldbergs. Pašlaik bigbenda vadība ir Viļņa Boitmaņa rokās.
"Pirms pandēmijas sākuma mēs oficiāli nosvinējām bigbenda "Sigulda" 60. jubileju. Sākumā tas bija vienkārši estrādes orķestris "Sigulda". Tad 1972. gadā ieguva Tautas estrādes orķestra nosaukumu. Mums beidzot atkal notiek mēģinājumi, bija Ziemassvētku koncerts, ir plāns vasarā vismaz sarīkot vienu lielu koncertu," stāsta Raimonds Eizenšmits.
Interesanti, ka jau uz orķestra 10. jubilejas laiku bija samērā garš solistu saraksts – Edīte Gaile, Lilita Zandberga, Lolita Plociņa, Simeons Gorbunovs, Vilis Upītis, Ziedonis Martinsons, Vizma Dumbre, Valdis Rudzītis u.c. Kad 70. gados dziedāt sāka Raimonds Eizenšmits, viņa kolēģi pie mikrofona bija Gundega Rudzīte (Maļicka), Vilnis Brēža, kā arī Valda Rudzīte.
"Orķestrī bija izsludināts konkurss uz solista vietu. Piedalījās deviņi pretendenti, un es biju tas laimīgais, kuru izvēlējās. Dziedāt sāku, mācoties mūzikas skolā. Bet kad mācījos 11. klasē, man radās veselības problēmas, nevarēju nodarboties ar kalnu slēpošanu, līdz ar to man bija vairāk brīva laika.
Skolā bija izveidots populārs meiteņu ansamblis, un viņas man piedāvāja kļūt par solistu – man bija neērti atteikties," atmiņās dalās dziedātājs.
60. gadu nogalē un 70. gados estrādes orķestris "Sigulda" ar labiem panākumiem piedalījās festivālā "Liepājas dzintars", kur gūtas uzvaras. Septiņdesmitajos gados Raimonds Eizenšmits koncertos sadarbojās arī ar trompetista Gunāra Rozenberga vadīto radio orķestra mūziķu grupu. Savukārt 1983. gadā Siguldas estrādes orķestra sastāvā Raimonds Eizenšmits piedalījās Raimonda Paula mūzikla "Māsa Kerija" iestudējumā:
"Dziedāju vairākas dziesmas – par ubagiem, Druē āriju. Tas bija tik sen. Bet es atceros, ka dziedāju arī Jāņa Raslava 50. jubilejas koncertā Rīgas Operetes teātrī – uz skatuves toreiz bija 53 mūziķi. Kad Raslavs aizgāja no estrādes orķestra, viņš nodibināja lielu pūtēju orķestri, kuru nosauca "Satezele". Pārveidojoties tas pārauga par bigbendu, no 1996. līdz 2002.gadam darbojāmies kā "Satezele"."
Viens no pienākumiem Siguldas bigbendam bija atskaņot pavadījumus 70. un 80. gados populārajā festivālā "Gaujas atbalss", kura konkursā startējis arī Raimonds Eizenšmits – tur viņš pirmatskaņoja paša sacerētu "Naktsvijoļu dziesmu". Pēc tam gan bijis liels pārtraukums līdz dziedātājs atkal sācis komponēt:
"Galvā man visu laiku griežas kaut kādas melodijas, bet komponēšanai vajadzīgs impulss – emocionāls lādiņš.
Un tas nāca 2008. gadā, trinkšķinot ģitāru. Ja atnāk melodijas, jāmeklē teksti. Bieži vien tas nav nemaz tik viegli, pieturos pie tradicionāla dzejas ritma. Reizēm gadās interesants dzejolis, kurā jau ir melodija."
Ar šo un vairākām citām savām dziesmām Raimonds Eizenšmits piedalījies Latvijas šlāgeraptaujā, kā arī aptaujā "Latvijas sirdsdziesma", sadarbojies ar grupu "Tutti Frutti". Dziedošais būvinženieris savām dziesmām izraudzījies dzeju, kuru radījuši Ojārs Vācietis, Alfreds Krūklis, Jānis Peters, Ramona Frišmane, Broņislava Martuževa, un, protams, dažām melodijām pats sacerējis vārdus.
"Jaunākā dzeja bieži vien ir grūti izdziedama. Es pieturos pie tradicionāla dzejas ritma," stāsta Raimonds Eizenšmits, kurš dziesmas raksta savam balss tembram.
