Pilsētas trokšņu un steidzīgu ļaužu piepildītais laukums pārvērtās par brīvdabas koncertzāli, kurā skanēja Hendeļa, Marģera Zariņa un Leonarda Bernsteina skaņdarbi.
Citkārt raibu ļaužu pilnajā Stacijas laukumā simfoniskās mūzikas koncertu klausīties alkstošie sēdvietas ieņēma laikus. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) šeit uzstājas jau otro gadu un muzicēšanu Rīgas centra vidē uzskata par izjūtām bagātu piedzīvojumu.
“Jebkurš akadēmiskais mūziķis grib noārdīt to priekšstatu robežu, kas ir tas, ko dara simfoniskais orķestris, un kas ir īstenībā tas prieks un tā bauda, klausoties simfonisko orķestri un klasisko mūziku,” uzskata LNSO diriģents Andris Poga.
Koncerta pirmajā daļā skatītājus priecēja ansambļa “LNSO Brass” mūziķi ar visiem atpazīstamām un populārām melodijām. Savukārt otrajā daļā uz skatuves kāpa 77 LNSO mūziķi, lai diriģenta Andra Pogas vadībā atskaņotu slavenā amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina “Simfoniskās dejas” no mūzikla “Vestsaidas stāsts”. Lielākā daļa skatītāju par koncertu gandarīti, tomēr dažiem šķiet, ka orķestris labāk iederētos kādā estētiskākā vietā.
“Mēs atnācām, jo izlasījām internetā, ka tāds koncerts notiks un īpaši, ka bez maksas. Bija grēks neatnākt un nepaklausīties!” pastāstīja koncerta apmeklētāja Inese.
“Es teiktu, ka Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ir gatavs faktiski pilnīgi visam, jo cilvēki, ja viņi sēž un ieklausās, viņi ir spējīgi arī šajā urbānajā vidē tomēr tikt līdz tam simfoniskajam kodolam. Un man liekas, ka nekas nevar būt labāks, kā orķestra iziešana ārpus savām parastajām telpām,” ir pārliecināts mūzikas žurnālists Orests Silabriedis.
Tendence sniegt koncertus ārpus ierastajām koncertzālēm kļūst arvien izplatītāka. Šādi akadēmiskās mūzikas skanējums sasniedz arī auditoriju, kas no laba prāta uz koncertzāli nedotos.
