«Spīķeru kvartets» Liepājā spēlēs romantiķus – Dzenīti, Mendelszonu un Ravelu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

2. februārī plkst. 18.00 Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" ar jaunu muzikālo programmu uzstāsies stīgu virtuozi “Spīķeru kvartets”. Koncertsērijā “Personīgi” godalgotā mūziķu savienība pirmo reizi vienā programmā atskaņos vācu romantiķa Fēliksa Mendelszona, franču impresionista Morisa Ravela un pašmāju talantīgā komponista Andra Dzenīša skaņdarbus. Par to, kālab izvēlēta tieši šāda programma un cik daudz tajā ir kopīgā un atšķirīgā, intervijā "Klasikai" atklāj kvarteta pirmā vijole Marta Spārniņa  un otrā vijole Anti Kortelainens.

"Spīķeru kvartets" ir savienība mūzikā, kas neierasti saticīgi un radoši kopā muzicē kopš 2011. gada. Tajā spēlē orķestra "Sinfonietta Rīga" koncertmeistare Marta Spārniņa, viņas vietnieks Anti Kortelainens, orķestra altu grupas mūziķe Ineta Abakuka un Latvijas Nacionālā orķestra čellu grupas koncertmeistare Ieva Upatniece.

Mendelszons bijis daudzpusīgi apdāvināts – meistarīgi gleznojis akvareļus, rakstījis dzeju, taču viņa jauneklības supertalants visspožāk atklājas tieši mūzikā.

Marta Spārniņa atklāj: "Man šo kvartetu nācās stipri vien izanalizēt, jo biju uzaicināta uz raidījumu "Orfeja auss".

Noklausījos ļoti, ļoti daudzas interpretācijas, un mans pārsteigums bija tas, ka, noklausoties tik daudzus ierakstus pēc kārtas, man šo mūziku joprojām gribējās klausīties vēl un vēl – likās, šis ir neapstrīdami talantīgs darbs! Tā jaunības degsme, kas tur ielikta...

Kaut tas ir Mendelszona pirmais kvartets, redzams, ka talantu nevar noslēpt…”

Anti Kortelainens stāsta: "Mendelszons itin bieži tiek saukts par brīnumbērnu, un šādā kontekstā arvien kaut kā tiek ielikts zemākā plauktā, it kā viņš nebūtu īsti nopietni vērā ņemams komponists. Taču gan agrīnie, gan vēlākie viņa darbi ir ģeniāli!

Īsti nav atšķirības, vai šo mūziku viņš rakstījis jaunības gados vai mūža otrajā pusē. Arī formas ziņā viss ir kārtībā, tie vienkārši ir meistardarbi. Tos var dažādi interpretēt, jo mūzika pati par sevi nolasās, strādā, ir efektīva un ļoti kaislīga.”

"Tur ir ļoti daudz dažādu zīmju, norāžu, kuras var ļoti dažādi tulkot. Vari meklēt savu veidu, un tieši tas, manuprāt, ir interesantākais šajā darba procesā, " uzskata Spārniņa.

"Tas arī mūs saista, ka ir tik daudz interpretācijas veidu. Mēs esam četri cilvēki, un katram no mums vēl ir savs viedoklis. Mēģināsim līdz koncertam atrast kopsaucēju... "

Vai starp Mendelszona, Ravela un Dzenīša mūziku varam vilkt kādas paralēles, vai arī vairāk tomēr ir atšķirīgā? "Esam ļoti slikti programmu būvētāji, un mēs arī tik bieži nespēlējam kvartetā – pārsvarā tomēr esam orķestra mūziķi, bet tad, kad spēlējam, vienmēr mēģinām no tā milzīgā kvarteta repertuāra izvēlēties to, ko mums visvairāk gribas spēlēt, " skaidro Marta Spārniņa. "Šajā gadījumā nemēģinājām vilkt kaut kādas paralēles – mums vienkārši ļoti gribējās spēlēt Ravelu, Mendelszonu, un vienmēr savās programmās mēģinām iekļaut arī kādu no latviešiem. Man šķiet, arī klausītājam reizēm ir vienkārši interesanti klausīties dažādu mūziku vienā vakarā – to saku pati kā klausītāja."

"Man šķiet, ka visas programmas atslēgvārds ir "romantika", jo katrs skaņdarbs savā veidā ir romantisks, arī Andris Dzenītis pats saka, ka viņš savā būtībā esot "vecais romantiķis''," prāto Kortelainens. "Mendelszons ir klasiskais romantiķis, Ravels atkal citādāks. Taču franču mūzikas valoda man personīgi šķiet visjaukākais un interesantākais no šiem skaņdarbiem – tāda kā delikatese, kas parasti mūsdienas darbā pat netiek meklēta."

Starp citu, Andra Dzenīša kvartetu ''Spīķeru kvartets'' jau spēlējis koncertā Latvijas Radio studijā, tālab būs interesanti uzzināt, kā mainījusies tā interpretācija...


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti