Kultūras ziņas

DDT izrāde "Noziegums un sods"

Kultūras ziņas

Vācu režisors atgriežas filmēt Rīgu

Marseļa - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2013

SPECIĀLI no Marseļas: Kultūras galvaspilsētas vēriens apžilbina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Arvien tuvāk nāk brīdis, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Stafetes kociņu pārņemsim no otras lielākās Francijas pilsētas Marseļas. Tieši uz turieni devās mūsu filmēšanas grupa, lai noskaidrotu – kāda šī pieredze bijusi pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Pret 17 Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas veidošanai atvēlētajiem miljoniem, Marseļas vēriens apžilbina. 650 miljonu infrastruktūrai un vēl teju simts miljoni programmas sagatavošanai – šāds investīciju apjoms pēdējo četru gadu laikā iepludināts līdz šim - vienkārši ostas pilsētā Marseļā. „Marseļai Eiropas kultūras galvaspilsētas loma ir kā olimpiskās spēles, jo ļoti īsa laika sprīdī ar savu projektu var piesaistīt visus. (..) Eiropas savienība, valdība, vietējās pašvaldības, visi ziedos šim vienam mērķim," saka Marseļas domes Kultūras departamenta direktors Sebastjans Kavaljē.

Starp ieguldījumiem infrastruktūrā īpaši izceļas 200 miljonus vērtais Eiropas un Vidusjūras civilizāciju muzejs, bet no programmas veidošanas budžeta vairāk nekā 40 procenti finansējuma atvēlēti ielu mākslai.

Viens no Marseļas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – galvenajiem uzstādījumiem – iznest mākslu publiskajā telpā. Lai gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi varētu to baudīt par brīvu un arī paši iesaistīties tās veidošanā.

Lai arī bezdarba līmenis pēdējos gados Marseļā sarucis no 25% līdz 13%, vidējais dzīves līmenis pilsētā vēl joprojām nav augsts, un ielu mākslas mērķis – tuvināt cilvēkus mākslai. „Ir nepieciešams ieviest jaunu mitoloģiju – lai noturētu cilvēkus kopā. Tam domāta ielu māksla, tā ir jauna kultūra, kopīgā kultūra nākamajiem gadiem," „Ilotopie" mākslinieciskais vadītājs Bruno Šnebelins. 

Spilgti grafiti un savdabīgas performances, kas ir ierastā asociācija ar ielu mākslu Latvijā, Marseļā gan ir tikai neliela daļiņa no tehnoloģiski pārsteidzoši sarežģītiem un vizuāli iespaidīgiem uzvedumiem un instalācijām. „Lielākā daļa mākslinieku vairs negrib būt tikai horeogrāfi vai režisori, viss ir sajaucies kopā, un liela daļa Francijas mākslinieku tiešām darbojas visās šajās nozarēs," norāda Francijas Institūta vadītāja Sofija Reno.

Ielu mākslinieki Marseļā var priecāties par iespaidīgu valsts atbalstu – ir izbūvēti īpaši centri, kur māksliniekiem pieejami uzvedumu un instalāciju gatavošanai nepieciešamie darbarīki, materiāli un radošā vide. Iespaidīgās injekcijas kultūras nozarē gan vietējiem liek bažīties par to, kas notiks 31majā janvārī, kad Marseļa kultūras galvaspilsētas statusu zaudēs. Atbildīgajās institūcijās norāda – līdz gada beigām atlikuši vairāki mēneši un par to domāt ir pāragri.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti