Kā jau vēstījām, 24.septembrī Latvijas Nacionālajā operā (LNO) devīto reizi notiks "Latvijas gāzes" Gada balvas operai apbalvošanas ceremonija un koncerts, kurā tiks sumināti aizvadītās sezonas labākie LNO mākslinieki un mūža balvas ieguvēji. Balva "Leģendārs mūžs mākslā" tiks pasniegta operdziedātājai Solveigai Rajai.
Runājot par spilgtākajiem mirkļiem uz skatuves, Solveiga Raja norāda: "Nav viennozīmīgi teikt, kura loma dvēselei tuvāka, kura visskaistāk ir izskanējusi, kurai ir spēks, kurai ir enerģija, pārdrošība, varbūt vislielākā mīlestība, bet dažus mirkļus varu pieminēt - tas ir ienākot mūsu teātrī, Baltajā namā, tas ir, kad Rihards Glāzups ar mani un izciliem mūsu operas solistiem - Kārli Zariņu, Pēteri Grāveli, Laimu Andersoni - uzticēja man skaisto Leonoras lomu, kas tiešām visu mūžu man ir patikusi, bet tad nāca daudzas lomas, desmitiem lomas. Varu pieminēt arī tādu lomu kā Riharda Štrausa Salomi, Amēliju "Masku ballē", Spīdolu. Bet varbūt visa, visa mūža, izteiksme krāsu ziņā, manas dvēseles izpratnes ziņā, tā bija viena no pēdējām lomām - Bellīni Norma. Esmu ļoti gandarīta, ka esmu to dziedājusi. Tā bija mana dvēseles loma."
Solveiga Raja raženā mūža laikā uzkrātās zināšanas tagad nodod jaunākai paaudzei: "Dzīves skaistuma un izjūtu enerģiju jau nekur nevar aizlaist vai pazaudēt, tā nāk līdzi visu mūžu cilvēkam. Viņa pieredze. Esmu priecīga, ka varu nodot jaunajiem cilvēkiem ne savas zināšanas, bet padomus un lielo pieredzi. Tas ir skaisti, ļoti skaisti."
Solveiga Raja ir dzimusi 1944.gada 7.aprīlī Cēsu pusē. Mācījusies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā, bet 1966.gadā uzsākusi mācības Ļeņingradas konservatorijā pie profesores Antoņinas Grigorjevas. Vēlāk mākslinieces dzīvesbiedru - igauņu baletmeistaru režisoru Ennu Raju - pēc Ļeņingradas konservatorijas beigšanas sūtīja darbā uz Joškarolu. Arī Solveiga devās turp un vienu gadu aizvadīja pilsētas muzikālajā teātrī, bet tālākos divus - Kazaņas operas un baleta teātrī. Kazaņā notika gluži negaidīts, izšķirošs pagrieziens viņas mākslinieciskajā attīstībā. Liktenīga kļuva tikšanās ar Kazaņas konservatorijas profesori Valentīnu Lazko. Šī profesore Solveigai bija liels palīgs un iedvesmas avots viņas tālākajā dziedātājas karjerā. Visu Kazaņā iegūto Solveiga Raja lika lietā Tallinas operā, kur viņu aizveda tālākie dzīves ceļi. Tallinā Solveigas priekšnesumus noklausījās Rīgas operas pārstāvji un drīz vien viņa saņēma ielūgumu dziedāt Rīgā. 1976.gada sākumā dziedātāja kļuva jau par Rīgas operas teātra solisti.
