Tas ļoti labi iedzīvojies Latvijas mūzikas vidē, piesaista arvien vairāk klausītāju, un arī šogad piedāvās daudzpusīgu programmu.
Līdzās mūsu Mūzikas akadēmijas studentiem un mācībspēkiem tajā piedalīsies vēl virkne interesantu viesu gan no Latvijas, gan ārzemēm. Viens no spilgtākajiem viņu vidū būs Berlīnes skaļruņu orķestris.
““DeciBels” it īpaši komponistiem ir centrālais notikums Mūzikas akadēmijā. Tā nedēļa ir ļoti, ļoti intensīva, nekas cits nav galvā, tikai festivāls. Un pirms tam tiek runāts par “DeciBelu” un pēc tam tiek runāts par to,” festivāla nozīmi Mūzikas akadēmijas studentu vidū raksturo kompozīcijas studente Alise Rancāne.
Pati viņa tajā piedalījusies katru gadu. Pirmo reizi vēl kā vidusskolniece un festivāla klausītāja, pēc tam trīs gadus jau kā Mūzikas akadēmijas studente un festivāla dalībniece.
Ar katru gadu festivāls arvien vairāk ieinteresē arī mūzikas interesentus ārpus akadēmijas. Koncertos akadēmijas Lielā zāle kļūst aizvien pilnāka, bet mazajās zālēs citkārt pat nepietiek vietu.
Katru gadu festivāls tiek apaudzēts arī ar dažādām jaunām sadarbībām, uzsver tā idejas autors un galvenais veidotājs Rolands Kronlaks.
“Pēdējos gados mums festivālā piedalās arī augsta līmeņa profesionālie kolektīvi.
Ir dziedājis Latvijas Radio koris un šogad būs orķestris “Sinfonietta Rīga”, un mums ir iespēja arī studentus integrēt rakstīt šiem te izcilajiem kolektīviem,” skaidro Kronlaks.
Viņš uzsver, ka otrs būtiskais moments ir – Mūzikas akadēmijai ir aktivizējusies starptautiska sadarbība gan ar citām mūzikas augstskolām, gan citām institūcijām.
Šoreiz viens no festivāla spilgtākajiem akcentiem būs Berlīnes skaļruņu orķestra koncerts, orķestris ir mūziķu apvienība no divām Berlīnes mūzikas augstskolām.
Tradicionāli par skaļruni mēs domājam kā par skaņu pastiprinošu ierīci, bet skaļruņu orķestris tos apskata kā mūzikas instrumentu. Rolands Kronlaks stāsta, ka būs apmēram 25 skaļruņi. Tie būs dažādu izmēru, formu un apveidu.
“Gan tādi, ko mēs visbiežāk saprotam kā skaļruņus, gan tādi, kas būs iemontēti mūzikas instrumentos un kas ar savu vibrāciju tos mūzikas instrumentus ierosinās. Tā kā vairāk tāda eksperimentāla tā matērija būs,” sola Kronlaks.
Kontrastains būs festivāla koncerts “Poliritmija”. Tā pirmā daļa būs veltīta sitaminstrumentiem, ko pārvaldīs Guntars Freibergs un Juris Āzers. Koncerta centrā argentīniešu komponista Alehandro Vinjao mūzika, kurā pārsteidzoši labi intelektuāls koncepts apvienots ar demokrātisku izteiksmi.
Koncerta otrā daļa savukārt ievadīs meditatīvās noskaņās. Profesors Juris Kalnciems tajā atskaņos Jana Tīrsena ciklu klavierēm “EUSA”. Tīrsens pazīstams kā filmas “Amēlija” komponists, bet skaņdarbam “EUSA” viņa iedvesmas avots bijusi Bretaņas daba un mistiskā Uesānas sala, kas ir vistālākais Francijas Ziemeļrietumu punkts.
Tīrsena oriģinālajā albumā klaviermūziku pavada īpašs skaņas dizains, veidots no apstrādātiem dabas ierakstiem. Skaņas dizains papildinās arī Jura Kalnciema spēli, un to veidojusi Alise Rancāne.
“Es būšu pie pults, man būs iepriekš sagatavoti materiāli, bet vienīgais, ko es tajā brīdī regulēšu, būs dinamika, bet lielākoties viss būs jau iepriekš sagatavots – pamatā dažādas garas skaņas un skaņu ainavas,” skaidro Rancāne.
Alise Rancāne ir arī viena no četriem jaunajiem komponistiem, kas rakstījusi skaņdarbu orķestrim “Sinfonietta Rīga”. Vai tas skanēs arī orķestra koncertā, vēl nav zināms, jo pirms koncerta notiks konkurss, kurā izraudzīsies tikai vienu skaņdarbu koncertam, ko iekļaus kopējā programmā.
Šo tikšanos ar orķestri konkursā Alise gaida ar ļoti duālām sajūtām.
“No vienas puses, es, protams, novērtēju šo iespēju, ka es varu rakstīt šādam orķestrim, no otras puses, parādās mazliet gandrīz vai tādas paranoiskas domas par to, ka – ak, Dievs, bet ja nu tas čells nesapratīs, ko es ar to domāju, vai man otrā trompete teiks – bet pirmajai trompetei ir citas dinamikas vai kaut kādas šādas lietas, ka arī varētu, visticamāk, notikt,” atklāj Rancāne.
“Sinfonietta Rīga” koncertam sekos festivālā jau tradicionālais un ļoti iemīļotais etnodžeza koncerts, kas arī 2. martā noslēgs festivālu “DeciBels”.
Bet festivāla sākums ir jau piektdien, kad Mūzikas akadēmijā būs skatāma etīžu izrāde ar nosaukumu “Malka”. Tas ir triju Latvijas radošo augstskolu – Mūzikas akadēmijas, Mākslas akadēmijas un Kultūras akadēmijas kopdarbs, kurā tiek izspēlētas 12 dažādas etīdes ar dažādu mūzikas terminu nosaukumiem.
“Tur ir, piemēram, “Munštuks”, kas ir iemutnis, ko liek instrumentā; vai “Tremolo”, vai līdzīgi jēdzieni, ko var traktēt ļoti dažādi – gan ļoti tieši, gan absolūti abstrakti,” izstādes saturu īsi raksturo Kronlaks.
Ar etīžu izrādi “Malka” piektdien, 22. februārī, Mūzikas akadēmijā tiks atklāts mūsdienu festivāls “DeciBels”, un septiņos notikumos tas risināsies līdz 2. martam.
