Svētku atklāšanas koncerts būs 23. jūlijā Cēsu luteriskajā baznīcā, kam sekos koncerti citviet Latvijā līdz pat 1. augustam.
Viens no instrumentiem, kam šoreiz būs pievērsta īpaša uzmanība, ir Slokas luteriskās baznīcas ērģeles. Tām šogad aprit 110. gadskārta, un tās ir vienīgās ērģeles visā Baltijā, kurām ir tālskanis, kas joprojām darbojas.
Ieejot Slokas baznīcā, apņem reibinoša liliju smarža, tās ir saliktas vāzēs pie altāra. Slokas draudzes mācītājs Aivars Gusevs stāsta, ka tāda liliju bagātība ir tādēļ, ka viens no draudzes cilvēkiem ir liliju audzētājs un viņš savā bagātībā dāsni dalās arī ar baznīcu.
Slokas dievnams kopumā ir skaists un sakopts, pirms četriem gadiem vēsturiskajā veidolā restaurētas tā sienas un griesti. Baznīca ir vecākais dievnams Jūrmalā, uzbūvēta 1854. gadā, 1911. gadā tajā savukārt sāka skanēt slavenās Valkera firmas darinātās ērģeles.
Ērģeļu balkona priekštelpā visā savā godībā joprojām atrodas kājminamās plēšas, izrādās, tām ir ne tikai vēsturiska, bet dažkārt arī praktiska vērtība.
Aivars Gusevs stāsta: “Tas notiek, tas bija pēdējo reizi pirms desmit gadiem. Viesojās Valsts akadēmiskais koris “Latvija” ar koncertu, ērģelnieks spēlēja, un pazuda elektrība. Un bija trīs puiši, kas kāpa uz šiem pedāļiem, mina, un klausītāji tā arī nesaprata, jo tas bija ļoti operatīvi nostrādāts. Tā kā, jā, plēšas funkcionē.”
“Šeit ir pat veselas divas kājminamās plēšas, tas ir ļoti labi, jo šis instruments ir gana liels un gaisa vajag ļoti daudz,” atzīmē ērģelniece un vēsturisko ērģeļu svētku rīkotāja Ilona Birģele. Ērģeļu balkonā viņa iepazīstina ar unikālajām ērģelēm – šī gada jubilāru: “Šeit var redzēt diezgan iespaidīgu spēles galdu, trīs manuāļus, pedāli, protams, un ļoti daudz dažādu palīgierīču, lai ērģelnieks, ja viņam nav nepieciešams asistents, pats var nospiest kādu palīgierīci un turpināt spēlēt.
Ērģelēm ir diezgan daudz reģistru, ļoti daudz krāsu; bagātīgs instruments, ar ļoti dažādām iespējām.
Instruments ir unikāls, jo klausītājs, sēžot lejā, skaņu var dzirdēt ne tikai no aizmugures, bet arī no priekšpuses, no altāra. Tas ir tā saucamais “fernwerks” jeb tālskanis, kur skaņa no ērģeļu stabulēm pa gaisa kanāliem tiek novadīta caur griestiem līdz altārim un caur lūku skan trešā manuāļa reģistri.
Es domāju, ka citviet Eiropā ir vēl šādi Valkera firmas instrumenti, bet šeit, Latvijā, tādi būtu bijuši divi – otrs ir Liepājā, Svētās Annas baznīcā, bet diemžēl šis instruments nav skanošs, bet šeit to var dzirdēt un izbaudīt.”
Savu pirmo pieredzi, dzirdot Slokas baznīcas ērģeles, atklāj mācītājs Aivars Gusevs: “Tad, kad es šeit turēju pirmo dievkalpojumu, ērģelnieks Mikus Dzenītis tieši iespēlēja, un man bija tā sajūta kā Augusta Deglava Krauklīšu Pēterim, kad viņš pirmo reizi iebrauca Rīgā un kad viņš skatījās un brīnījās...
Dievkalpojuma laikā pierasts, ka skaņa nāk no tālienes, un tagad man ir virs galvas, un tad es tā skatījos, skatījos – bet no kurienes tā skaņa nāk? Un tad es sapratu, no kurienes…”
Kamēr Ilona Birģele apauj īpašās ērģelnieces kurpes un sagatavo ērģeles spēlēšanai, mācītājs Aivars Gusevs aizved uz vietu netālu no baznīcas altāra, kur tālskaņa efektu var dzirdēt vislabāk, jo šeit tieši virs galvas ir lūkas, pa kurām nāk skaņa. Tālskaņa efekts ir interesanta skaniska pieredze, ko grūti gan atspoguļot ar radio ieraksta starpniecību un kas, protams, jādzird klātienē, pašā baznīcā.
Ļoti plaši 110 veco ērģeļu iespējas varēs izbaudīt vēsturisko ērģeļu svētku koncertā “Mūzika debesīm”, kas Slokas baznīcā notiks sestdien, 24. jūlijā, pulksten 17.00.
Latviešu komponistu mūziku tajā atskaņos ērģelniece Ilona Birģele un soprāns Ilze Grēvele-Skaraine.
Kopumā vēsturisko ērģeļu svētki piedāvās septiņus koncertus dažādās Latvijas vietās, un katrā no tiem ērģeles skanēs kopā ar kādu citu instrumentu.
Ilona Birģele skaidro: “Kādā koncertā būs kopā ar saksofonu, citā atkal ar trompeti, būs pat koncerts kopā ar elektrisko ģitāru. Un noslēgums būs Liepājas Trīsvienības katedrālē, kur ir pasaulē ļoti atzīts instruments, tur muzicēšu es kopā ar savu kolēģi Diānu Jaunzemi-Portnaju. Mēs spēlēsim ērģeļu duetā četrrocīgi un četrkājīgi, un kopā ar mums vēl uzstāsies sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa.”
Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija – ērģeļu zeme” atklāšanas koncerts būs piektdien Cēsu luteriskajā baznīcā, tam sekos koncerti Slokā, Valmierā, Rīgā, Ugālē, Viļakā un Liepājā. Ieeja koncertos par ziedojumiem baznīcām.
