«Slava Ukrainai!» – opernamā notiks labdarības koncerts un piemiņas pasākums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Kad miljoniem cilvēku cieš no varmāku nežēlības, mūsu uzdevums ir neklusēt," – ar šādiem vārdiem uz atbalsta koncertu ukraiņu tautai "Slava Ukrainai!" aicina Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB). Ar šo labdarības koncertu LNOB aicina Latvijas iedzīvotājus turpināt atbalstīt Ukrainas karā cietušos. Savukārt Lielajā piektdienā, 15. aprīlī, Latvijas Nacionālās operas priekšlaukumā no 19.30 līdz 21.00 tiks noliktas sveces, pieminot kara noziegumu upurus.

Koncerts "Slava Ukrainai!" top sadarbībā ar Latvijas Nacionālās operas fondu. Visi koncerta veidotāji un dalībnieki piedalīsies bez atlīdzības, bet visi ieņēmumi par koncerta biļetēm ar fonda "Ziedot.lv" starpniecību tiks novirzīti Ukrainas atbalstam.

Koncertu "Slava Ukrainai!" veido muzikālais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, režisore Elita Bukovska un videomāksliniece Zane Zelmene. Latvijas Nacionālās operas orķestrim, korim un solistiem pievienosies arī solisti Liene Kinča, Inga Kalna, Sonora Vaice un Egils Siliņš. Horeogrāfe Aleksandra Astreina koncertam iestudē īpašu priekšnesumu, kurā dejos ukraiņu balerīnas Angelina Bosenko, Elina Bidna un Ivanna Sulima, kas šobrīd strādā Latvijas Nacionālajā baletā.

Pēc Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācijas "Viche" un Rīgas Ukraiņu tautas teātra iniciatīvas, sadarbībā ar citām Ukrainu atbalstošajām organizācijām un ar Ukrainas vēstniecības Latvijā atbalstu Lielajā piektdienā, 15. aprīlī, Latvijas Nacionālās operas priekšlaukumā no 19.30 līdz 21.00 tiks noliktas sveces, pieminot kara noziegumu upurus. Opernamā atgādināja: "Krievijas aviācija 16. martā sabombardēja Mariupoles Drāmas teātri, kurā slēpās simtiem mierīgo pilsētas iedzīvotāju. Īpaši nežēlīgu šo noziegumu padara fakts, ka pie ēkas lieliem burtiem atradās brīdinājums par ēkā esošajiem bērniem." Mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo operas priekšlaukumā izveidos uzrakstu "ДІТИ" (bērni – ukraiņu valodā), lai tas kalpotu par atgādinājumu necilvēcīgajiem notikumiem Ukrainā.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti