«Skyforger», «Līvi», «Sanctimony»? Kas veido Latvijas metāla mūzikas zelta fondu

Latvijas metāla mūzikas aizsākumi meklējami jau pirms vairāk nekā 35 gadiem, bet aktīvāka kustība notiek deviņdesmitajos, metālmūzikas kokam veidojoties plašākiem stilistiskajiem atzariem. Jautājām metālmūzikas radītājiem un cienītājiem, kuri albumi, viņuprāt, ir uzskatāmi par Latvijas metālmūzikas stūrakmeņiem. Aptaujātie dalījās gan ar īsiem, konkrētiem argumentiem, gan ar atmiņām un emocijām saistībā ar pieminētajiem albumiem. 

Savus TOP Latvijas metālmūzikas albumus atklāj:

Atbild Gustavs Terzens

TV raidījumu vadītājs, metālmūzikas cienītājs

"Huskvarn" – "On The Road" (1992)

Grupa "Huskvarn" Latvijā izpleta heavy kustību kā tādu, "On The Road" ir viņu pirmais albums.

"Heaven Grey" – "Memory River" (1996)

Šis ieraksts bija nopietns pieteikums uz "Paradise Lost" latviski. Īpaši jāizceļ dziesma "Upe".

"Skyforger" – "Latviešu strēlnieki" (2000)

Ar šo ierakstu "Skyforger" izveda bāliņus starptautiskā jūrā. 

Atbild Hopkins

Grupas "Skyforger" menedžmenta un ierakstu kompānijas "Thunderforge Records" pārstāvis

"Līvi" – "Kurzemei – Saules ceļš", pazīstams arī kā "Līvi" – "Līvi" (1988)

Lai gan strikti ņemot "Kurzeme – Saules ceļš" nav smagais metāls, tomēr tas ir pirmais latviešu hard rock superalbums, ar tādiem hitiem kā "Deviņvīru spēks", "Straume" un "Dzelzgriezējs". Es atceros, kad tālajā 1988. gadā LTV vēlu vakarā rādīja "Līvu" uzstāšanos festivālā "Liepājas dzintars". Skatījos šo koncertu kā noburts, jo tas bija kas īpašs! 

Grūti ar vārdiem izteikt šī albuma nozīmi latviešu mūzikā – albums tika izdots pareizā laikā un vietā, Atmodas vidus posmā, un kopumā veicināja vispārējo patriotisma noskaņojumu sabiedrībā.

Paldies pazīstamajam 80. gadu TV žurnālistam Aldim Ermanbrikam par to, ka izbīdīja iespēju grupai ierakstīties un izdoties firmā "Melodija", jo tomēr tas bija vēl padomju laiks, un tādas lietas vajadzēja saskaņot Maskavā.

Man arī šķiet, ka tās smagākās dziesmas iespaidoja daudzus topošos metālistus ņemt rokās ģitāru un pašiem mēģināt ko sacerēt.  

"Sanctimony" – "Eternal Suffering" (2000)

"Sanctimony" ir viena no vecākajām Latvijas metāla grupām, darbojas jau kopš 1994. gada. Viņu otrais darbs "Eternal Suffering", manuprāt,  ir viens no labākajiem latviešu death metal žanra paraugiem, kurš mierīgi var konkurēt ar līdzīgiem tā laika ārzemju grupu ekvivalentiem.

Interesants fakts, ka grupas growleris Jānis Boļšaks ilgus gadus paralēli dziedāja arī vīru korī "Gaudeamus", šādi pierādot – ar labu balsi var apvienot arī šādas diametrāli pretējas lietas. 

"Skyforger" – "Latviešu strēlnieki" (2000) 

Un beigās jāpiemin arī kaut kas no "Skyforger" daiļrades. Vispār man ir ļoti grūti izvēlēties tikai vienu konkrētu plati. Es teikšu, ka man tas ir "Latviešu strēlnieki", lai gan turpat blakus esošie "Kauja pie Saules" (1998) un "Pērkoņkalve" (2003) arī ir lieliski albumi, ne par matu sliktāki.

Kā jau pats nosaukums pasaka priekšā, šis ir veltījums latviešu strēlniekiem un kaujām par Latvijas valsts neatkarību laikposmā no 1915. līdz 1917. gadam. 

"Latviešu strēlnieki" ir emocionāli smags un agresīvs smagā metāla varoņeposs, ar lieliskiem Pētera tekstiem par "parasto cilvēku" vēlmi ziedoties tautas brīvības labā, un visu nežēlīgo kara būtību.

Šobrīd esi vēl dzīvs un raksti vēstuli uz mājām, bet varbūt pēc stundiņas sāksies artilērijas apšaude un tavas zarnas jau karāsies kādā koka zarā. Savā ziņā tas ir arī albums, kas liek aizdomāties par to kā sākās Latvijas valsts, un mudina interesēties vairāk par mūsu salīdzinoši neseno vēsturi. 

Var palasīt vairāk par šiem Pirmā pasaules kara notikumiem "Skyforger" mājaslapā, turpat arī dziesmu teksti.

Atbild Kristiāna Kārkliņa

Post-metāla grupu "Echatos" un "Pamirt" līdere

Šis bija grūtāks uzdevums nekā sākumā šķita, jo laikam laika zobu iztur pavisam nedaudzi ieraksti. 

"Solaris" – "The Truth Can Only Be Learned by Marching Forward" (2011)

Grupa "Solaris" ar savu lokāli eksperimentālo pieeju mūzikai un performanci koncertos toreiz šķita esam kādu soli priekšā saviem andergraunda līdzgaitniekiem.

 "Soundarcade" – " Moving the Great Hadron" (2012)

Pirmo reizi kompozīcijas no šī albuma dzirdēju kādā koncertā, kurā izdomāju spēli – dziedāt neesošas vokālās partijas līdzi skaņas vilnim, kas veļas pār klausītājiem. Noklausoties albumu "Moving the Great Hadron" ierakstā, tas raisīja jau pavisam citas sajūtas. 

"Heaven Grey" – "Memory River" (1996)

Šis ieraksts, ja pareizi atminos, sākotnēji iznāca kasetes formātā 90. gadu vidū. Kompozīciju "Upe" atceros kā vienu no klātesošākajiem muzikālajiem pavadījumiem laikā, kad formējās mans muzikālais ceļš un arī pirmā muzikālā apvienība divtūkstošo gadu sākumā.

Atbild Džeina Šteinberga

Rakstniece un simfoniskā metāla grupas "Oceanpath" taustiņinstrumentāliste

"Heaven Grey" – "Memory River" (1996)

Lai arī pie mūsdienu tehnoloģiju noslīpētās skaņas pieradušai ausij "Heaven Grey" demo albums, kas oriģinālā tika izdots kasetes formātā, vietumis varētu šķist pārāk šķībs un greizs, tomēr tas ir ieraksts, kam ir emocionāla un arī kulturoloģiska vērtība.

Savā ziņā albumu "Memory River" var uzskatīt par tādu kā melodiskā metāla leģimitizētāju Latvijas metālmūzikā, no kura saknes izaugušas daudzām melodiskā, doom un arī simfoniskā metāla grupām,

un arī paši "Heaven Grey", atraduši sev tuvāko žanru, to turpmāko gandrīz jau trīsdesmit gadu laikā ir attīstījuši un izkopuši.

"Skyforger" – "Kurbads" (2010)

Tas, ka "Skyforger" šajā rakstā būs mūzikas apskatnieku visbiežāk pieminētā grupa, nevienam nebūs pārsteigums, visticamāk, atšķirsies tikai albumu izvēle. Pārlūkojot grupas diskogrāfiju, tomēr kā nozīmīgāko un klasiskāko vērtību es nosaukšu "Kurbadu", vairāku aspektu dēļ. Pirmkārt, tieši ar šo albumu "Skyforger" panāca savu viskuplāko un krāšņāko skanējumu, kas pēc tam attīstīts vēlākos ierakstos. Otrkārt, lai arī sadarbība ar izdevēju "Metal Blade" nebija pārāk gara, tomēr metālistu kopienai fakts, ka viena no lielajām izdevniecībām paņem savā paspārnē latviešus, krietni uzpucēja pašapziņu. Treškārt, pateicoties tālākajām aktivitātēm – multimediālajam uzvedumam, ar pašmāju folkmetālu iepazinās arī tie, kuri ikdienā neko smagāku par radio "SWH Rock" neklausās.

"Sanctimony" – "When The Sun Was God" (1996/ 2016)

Ja arī šodien ar smagā metāla manierē apdarinātām tautasdziesmām nevienu vairs nepārsteigsi, "Sanctimony" debijas albumā iekļautā "Kas tie tādi, kas dziedāja", tolaik metāla klausītājiem bija pārsteigums. Pārējais albums ir ieturēts klasiskajā death metal stilā ar jestru piesitienu, kas vēlāk ļāva "Sanctimony" izstrādāt savu ne ar ko nesajaucamo rokrakstu death’n’roll stilā. Atzīmējot ieraksta divdesmito jubileju, "When The Sun Was God" tika remāsterēts un pārizdots kompaktdiska formātā.

Atbild Artūrs Bērziņš

Mākslinieks, metālmūzikas cienītājs

"Neglected Fields" – "Mephisto Lettonica" (2000)

"Mephisto Lettonica" ir pirmais patiesi augsta līmeņa death metal Latvijā, turklāt novatorisks, ar džeza elementiem, kosmiskiem sintezatoriem un absolūti abstraktām kompozīcijām. Savulaik iedvesmoja daudzus tobrīd vēl jaunus māksliniekus, no kuriem spilgtākie ir "Preternatural".

"Skyforger" – "Kauja pie Saules" (1998)

Spilgtākais blekmetāls Latvijā uz to brīdi, kas veselai paaudzei raisīja kvēlu interesi par Latvijas vēsturi un sapulcināja milzīgu auditoriju ap latviešu smagās mūzikas skatuvi.

"Heaven Grey" – "Memory River" (1996)

Pirmais pilnvērtīgs doom metal albums (cik zinu, pirms tam bija tikai demo ieraksti, no kuriem var izcelt "Grindmaster Dead" demo lenti  "Stronger than death"). 

Atbild Sandris Vanzovičs

Mūzikas žurnālists

"Huskvarn" – "On The Road" (1992)

Grupas "Huskvarn" (sākotnēji "Husqvarn") nozīmību latvju metālskatuvē ir grūti pārvērtēt – tieši viņi uzsāka ekstremālākas mūzikas atrādīšanu latvju klausītājiem, tieši viņi uzskatāmi par pašmāju trešmetāla pionieriem. "On The Road" bija kasetīte ar sešām dziesmām, kas 90. gadu pirmajā pusē fanu aprindās ceļoja no rokas rokā un tika "piratizēta" ar vērienu. Dziesmas "Dark Side" un it īpaši "On The Road" sauca ceļā tolaik un savu pievilcību nav zaudējušas arī tagad. 

"Skyforger" – "Pērkoņkalve" (2003)

Patiesībā šajā topā varētu likt jebkuru no "Skyforger" latviskajiem albumiem, sākot no "Kaujas pie Saules" līdz pat "Senprūsijai".

Šī grupa sapludināja kopā folku ar smago metālu, turklāt vēl dziedot latviski, kas pagājušā gadsimta beigās bija kaut kas neiedomājams.

Izvēle par labu "Pērkoņkalvei" krita dziesmas "Kad Ūsiņš jāj" dēļ – nu kurš gan nezina šo gabalu?! "Skyforger" ir panākuši to, kas kādreiz šķita neiespējami – likuši ieklausīties smagajā mūzikā arī tiem, kuru ikdienas "plejlistē" nekā tāda nav. 

"Sanctimony" – "Devil And Men" (2005)

Izmantojot iespēju, noteikti gribētos atzīmēt vēl vienu smagās mūzikas veterānu "Sanctimony" veikumu – iesākuši ar diviem albumiem death metal stilā, grupa saprata, ka, padarot skanējumu nedaudz melodiskāku, iespējams sasniegt plašāku auditoriju. Tā arī latvju klausītāji iepazinās ar death’n’roll, kura spilgtākais pārstāvis joprojām ir albums "Devil And Men" ar tādiem supergabaliem kā "Devil And Men", "Lover", "Super Hero" un it īpaši "Sounds". Smagi, nikni, agresīvi un enerģiski, taču tajā pašā laikā arī ar zināmu devu visiem saprotama melodiskuma.

Atbild Jānis Jansons

Pasākumu organizators,  "Radio Naba" raidījuma "Vārnu laiks" viens no vadītājiem

"Dies Irae" – "Nine Pages From The Moonstone Book" (1995)

Īsu, bet spožu mūžu piedzīvoja grupa "Dies Irae" no Mālpils. Viņus raksturoja profesionalitāte instrumentu pārvaldīšanā un ierakstos. Teksti, kas raka dziļāk par metālistiem ierasto. Lielisks paraugs folk / death metal ierakstam, ar ko arī lieliski izceļas uz pārējo fona.

"Dzelzs Vilks" – "Mirušās Kaijas" (1995)

Vēl viena 90. gadu klasika. Grupa arī nāk no Mālpils. Albums ir spēcīgs urkšķis kā ierakstā, tā idejās, ko tas vēsta. Ļoti daudzi klausītāji vēl mūsdienās ļoti gribētu dzirdēt šo dzīvajā. (Visam savs laiks.) Arī šodien šis albums skan svaigi, spēcīgi un ņipri.

"Skyforger" – "Semigalls' Warchant" (1997)

Šis albums bija spēcīga debija pēc "Grindmaster Dead" posma, kas bija tik ļoti pierasts un kasetēs ļoti daudz klausīts. Šis ieraksts bija atšķirīgs – tas bija metāls ar ķērcīgu vokālu latviešu valodā, spēlējot latviešu tautas instrumentus un stāstot par Latvijas vēsturi. Esmu atzīmējis pats sev, ka šis, "Semigalls' Warchant", un arī albums "Kauja Pie Saules" ir labākais, ko grupa paveikusi. Subjektīvs viedoklis, protams, jo tieši ar šo albumu augu un daudz to klausījos.

"Sanctimony" – "When The Sun Was God" (1996)

Albums "When The Sun Was God" ir vēl viens urkšķis, kas joprojām ir pasaules līmenī. Spēcīgs death metal gan muzikāli, gan pagāniskākos tekstos, bet Jankas vokāls ir vienkārši kilograms laužņu. "Kas tie tādi, kas dziedāja" – šī latviešu tautasdziesma smagajā metāla versijā bija un joprojām ir augsts lidojums, un to spēj novērtēt arī ārzemnieki.

"Heaven Grey" – "Northwind" (1999)

Šis ir "Heaven Grey" otrais albums. Melanholiskajiem klausītājiem, skaisti teksti latviešu/angļu valodās, izteikti smuks noformējums vienmēr un melodiski. Dziesmu vārdi, ko viegli dungot līdzi. Šis albums ir klasika, (lai gan lielākā klausītāju daļa vienmēr atceras iepriekšējā albumā atrodamo "Upe") , šajā ir "Zemes Spēks".

"Huskvarn" – "Bomb Brain Melodies" (1995)

"Huskvarn" ir sena un leģendāra grupa. Man bija liels prieks, piedzīvojums un gandarījums rīkot grupas jubilejas-atvadu tūres koncertus. Urbiks ir līderis, kas aizrauj sev līdzi ar savu harizmu, motorzāģi, ietērpu un mežonīgo enerģiju. Toreiz tas bija vairāk nekā grandiozi un, šodienas ausīm klausoties, tas atkal ir lielisks albums. Uzteicama mūziķu profesionalitāte un sniegums.

Ja aiz strīpas, tad noteikti vajag pieminēt "Neglected Fields" un "Brute Chant". "Neglected Fields" – tehniskā death metal ziņā nepārspēti matemātiķi un ģēniji. Savos gandrīz padsmit gados izdomāt, saspēlēt un gūt pasaules atzinību – tas bija vareni! Šobrīd diemžēl nav otras šāda līmeņa grupas. Ņem, kuru albumu gribi, tie ir pasaules līmenī. "Brute Chant" – Cēsu desinieki. Vēl viens paraugs ideālai tehniskai saspēlei, izdomai un unikalitātei žanra robežās. Ne velti arī viņi nesa Latvijas vārdu pasaulē.

Atbild Ēriks Saksons

"SWH Rock" raidījuma "Roka nemieri" viens no vadītājiem

"Skyforger" – "Latviešu Strēlnieki" (2000)

Albumu "Latviešu strēlnieki" sarakstā iekļāvu, ilgi nedomājot, jo tieši ar to sāku pastiprināti interesēties par smago un alternatīvo mūziku.  Pie manis albums nonāca no vēlāk "šaurās aprindās plaši pazīstamā" Juglas panka Zaldāta, kurš to bija ierakstījis kasetē, laikā, kad noteikti nevarēju lepoties ar diži lielu ierakstu kolekciju. Redzēju, kā "Latviešu strēlnieki", īsā laikā radīja pamatīgu patriotisma uzplaukumu jauniešu vidū. Būtiski, ka ne tikai latviešu starpā!

"Dzelzs vilks" – "Mirušās Kaijas" (1995)

Albums, kuru daudzi smagās mūzikas un grupas "Dzelzs vilks" ilggādējie klausītāji nereti nosauc par savu mīļāko grupas ierakstu. Tas reizē  ir enerģiskākais, reizē arī sākums grupas skanējuma maiņai. Īpaši interesanti uz "Mirušajām kaijām" atskatīties laikā, kad grupa "Dzelzs vilks" tikko nosvinējusi 30 gadu jubileju, un apzināties, ka ar šo mūziku ir uzaugušas vairākas paaudzes.

Kādam tā ir grupa no agrīnajiem metālistu pasākumiem, kāds siltās atmiņās tur "Studentu kluba" koncertus, bet cits to tradicionāli gandrīz katru gadu paklausās festivālā "Laba daba".

"Rūsa" – "Uz Pērkoņkrēsliem" (2006)

Vienalga, vai grupu "Rūsa" pieskaita pie metālistiem vai rokeriem, tās pirmais albums, kas gan iznāca gandrīz 20 gadus pēc grupas dibināšanas, noteikti ir pelnījis atrasties starp žanra stūrakmeņiem un ir augsti novērtēts abu pušu klausītāju acīs. Personiski man albums "Uz Pērkoņkrēsliem" saistās ar pirmajiem apmeklētajiem festivāliem un prieku, ka grupa savā garajā pastāvēšanas laikā, joprojām lieliski izskatās gan uz lielām, gan mazākām skatuvēm.

Atbild Aigars Māls

Grupas "Mattergy" līderis

Runājot par Latvijas metālmūziku kā pirmās prātā nāk grupas "Skyforger", "Huskvarn" , bet par šīm grupām man grūti izteikties, jo tās nav veidojušas manu LV metāla pamata bāzi. Esmu uzaudzis ar rokmūziku un metālu ikdienā kopš mazotnes, un manus pamatus veidoja šīs trīs Latvijas metāla grupas. 

"Monro"  –  "To piedodu es Tev" (1995)

Grupas "Monro" albums "To piedodu es Tev", manuprāt, ļoti skaidri iezīmē robežu starp hardroka un smagā metāla žanriem. Pēc visiem šiem gadiem esmu sevī sastrukturējis sev svarīgos "smagās mūzikas" jautājumus, to mazliet ieskicējot, smagais metāls, manuprāt, ir tas žanrs, kas atvasinājies no hardroka un aizgājis savu ceļu. Kamēr hardroks vairāk ir palicis tajā pentatonikas harmonijas rāmī. Bieži tā laika māksliniekiem ir raksturīgi atrasties uz šīs robežas. Arī "Monro" var dzirdēt dažādību dziesmās, dažas ir pavisam spilgtas hardroka dziesmas, dažas ir jau priekš tā laika modernām iezīmēm – smagā metāla dziesmas.

"Līvi" – "Kurzemei saules ceļš" (1988)

Grupa "Līvi" ir grupa ar ilgu vēsturi un lielu dažādību savā muzikalitātē. Līdzīgi "Monro" arī "Līvi" mēdz iezīmēt savu piederību smagajam metālam, lai gan pārsvarā tas ir hardoks, kas tika radīts grupas "ziedu laikos". Man tuva dziesma un labs piemērs smagā metāla dziesmai ir "Vēju muzikants" ar Igo Fomina vokālu un Armanda Alkšņa ģitāras solo. No albumiem varētu izcelt "Kurzemei saules ceļš". Lai arī "Līvi" vairāk ir kā Latvijas hardroka lielgrupa, šis albums ir vistuvākais smagajam metālam – gan harmoniskais plāns, gan tematika, gan skanējums ir īsts metāla kalums. Tādas dziesmas kā "Deviņvīru spēks", kur ir galopa iezīmes ritmikā, spēcīgi zemie sitieni (down beats), melodiski un virtuozi ģitārsolo ar griezīgiem tembriem. "Dzelzsgriezējs", kas jau pašā dziesmas nosaukumā nosaka dziesmas garu un smagnējumu, "Zvani" – lieliska metāla balāde, kas gan pēc uzbūves, gan pēc melodijām un lirikām pavisam noteikti katrā Atmodas laika latvietī sasaista smagnēji emocionālo plānu ar tautas spēcīgo, cauri gadsimtiem kaldināto garu.

"Ēnas" – "Ēnas" (1989)

Man vistuvākā savienība, protams, bija grupa "Ēnas", kurā ģitāru spēlēja mans tēvs Normunds. Grupa bāzējās Brocēnos un 1989. gadā paši ierakstīja albumu, kas diemžēl tajā laikā nebija publiski prezentējams sava patriotiskā un latviskā satura dēļ. Grupas nosaukumu vēlāk izmantoja cita apvienība, kas darbojas tajā pašā pilsētā, tādēļ ar šo esmu publiski uzmanīgs. Šobrīd uzturu kontaktus ar "Ēnas" kādreizējo dibinātāju un līderi Ingemaru Harmsenu, ar ko tuvā nākotnē iespējami top muzikāla sadarbība. "Ēnu" mūzika ļoti skaidri iezīmēja šos abus žanrus – hardroku un smago metālu, tā ir arī viena no manām pirmajām mūzikas un ģitāras skolām. Grupai bija svarīga sociālā tematika – patriotisms caurstrāvoja albumu. Ja man būtu jāpiešķir šim albumam nosaukums, to dēvētu kādā no dziesmu nosaukumiem, piemēram, "Svēts mantojums" – dziesmas pamatā ir Leonīda Breikša dzejolis "Himna" ("Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai"). Mūzika ir krāšņa – var saklausīt tā laiku pasaules roka/metāla grandu, piemēram, grupu "Iron Maiden", "Black Sabath" ietekmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt