Skaņu nesējs, dizaina objekts, prestiža simbols – kas īsti ir skaņu plate?

Šogad aprit 70 gadi, kopš ASV ierakstu kompānija “Columbia Records” klausītājus iepazīstināja ar 12 collas plato 33 1/3 RTM ātruma skaņu plati, kurā bija ierakstīts Mendelsona koncerts vijolei ar orķestri mi minorā.

Mūsdienās, kad mūzika viegli un ērti ir pieejama internetā, skaņu plašu klausīšanās un kolekcionēšana vairāk ir kļuvusi par dzīves stila un attieksmes jautājumu. Un vienmēr viedokļi dalīsies – vieni teiks, ka skaņu plates ir vienīgais veids, kā klausīties mūziku, otri atbildēs – muļķības! Interesanti, ka abām pusēm ir taisnība. Kāpēc? 

Labi zinot teicienu, ka mūzika ir gaumes jautājumus, es  kā mūzikas apskatniece un melomāne, kas diendienā klausās dažādu stilu mūziku, gribu šo apgalvojumu papildināt ar piebildi, ka mūzikas gaumi vislielākajā mērā ietekmē arī tas, caur kādu skaņu tehniku tā tiek atskaņota. It īpaši, ja ar konkrēto mūzikas stilu iepazīstamies pirmoreiz, nestabila, tehnikas deformēta skaņa momentā radīs nepatīkamas sajūtas, kas ir saprotama fizioloģiska reakcija, un ļaus secināt, ka konkrētais mūzikas stils nav mūsu. Un pavisam iespējams, ka šis skaņas kropļotājs ir tieši tavs skaņu plašu atskaņotājs.

Laba skaņa ir dārga

Patiesībā, iegādājoties skaņu plašu atskaņotāju, tev būtu šī ierīce jāuztver kā savu mūzikas instrumentu, ar kura palīdzību tu vari kļūt par pasīvo, bet ļoti svarīgo rokgrupas vai orķestra dalībnieku. Ģitārists šo skaņdarbu ierakstīja uz sava 3000 vērtā “Gibson 1959 Les Paul” vai čellists uz sava 50 000 vērtā instrumenta, un tu ceri šīs visas nianses  saklausīt caur plastmasas gabalu? Protams, vilšanās plastmasas skaņas kvalitātē būs liela, un jaunais plastmasas atskaņotājs tā arī paliks par kārtējo nevajadzīgo lietu – putekļu krājēju. Diemžēl no vecvecākiem mantotie skaņu plašu atskaņotāji mūsdienās vairāk noderēs kā retro lieta interjera izdaiļošanai (protams, ar dažiem izņēmumiem). 

Laba skaņa nebūs lēta, kaut vai skatoties vien no izmantoto materiālu izmaksām, tāpēc augstas kvalitātes skaņu plašu atskaņošanai nepieciešamā tehnika arī maksās savus 3000–5000. Atskaņotāja detaļas kopā var  būt līdz pat 70 kilogramiem smagas, un katrai no tām būs sava būtiska funkcija augstvērtīgas skaņas atskaņošanā.

Piemēram,  lielākajiem skaņas estētiem ir skaņu plašu atskaņotāji ar vairākām “tone arms”  jeb atskaņotāja “rokām”, kuras tur kārtridžu ar adatiņu, jo tas ļauj niansēti  izbaudīt atšķirīgu stilu skanējumu. 

Solīdu sākuma komplektu var atrast par daudz demokrātiskākām cenām no 300 līdz 1000 EUR – nopirkt jaunu vai labi uzturētu mazlietotu skaņu tehniku. Skandas, pastiprinātājs un skaņu plašu atskaņotājs – šis ir mūzikas klausītājam vajadzīgais skaņu tehnikas kopums, kuru savā starpā ir jāsabalansē veiktspējā un attiecīgi līdz ar to arī cenā. Skaņa būs tik laba, cik labs būs tehnikas vājākais posms.  

Plates kārtridžs un adatiņa

Pensijas uzkrājums skaņu platēs

Mūsdienās skaņu plates ir pieejamas visās varavīksnes krāsās, tomēr augstāka skaņas kvalitāte joprojām būs melnajām vinila un arī caurspīdīga materiāla skaņu platēm.

Taču skaņu plates mūsdienās ir kas vairāk kā tikai skaņu nesējs, tas ir dizaina objekts, prestiža simbols, piederības apliecinājums un atmiņu glabātājs.

Un visas šīs skaņu plates lomas galu galā tavu ierakstu kolekciju ļauj saukt arī par pensijas fondu. 

Melomāns un audio tehnikas zinātājs Balvis Trinkuns stāsta: “Ar gadiem pieaug skaņuplates vērtība, jo šo formātu tik vienkārši nevar pārkopēt un pārsūtīt kā failu. Vēl jo vairāk, ja tā ir vecā skaņu plate un pirmā prese, tad tā jau ir kā antikvāra lieta. Tas būtu līdzīgi, kā atrast 50. gados Itālijā būvētu automašīnu, kas nelietota kādā garāžā ir stāvējusi, tās vērtība ir mērāma miljonos! Tas pats attiecas arī uz skaņu plati, kas iespiesta 50.–60. gados uz pirmajām presēm, iespējams, vispār vēl nav izņemta no vāciņiem.”

“Šādai skaņu platei vērtība ir 100 reizes lielāka nekā tikpat vecai, bet atpakotai, nemaz nerunājot par mūsdienās pārizdotu skaņu plati. Manā skatījumā pārizdotām platēm, kas ir iznākušas 2000. gados, vērtība ir tik vien kā taustāmai lietai. Tāpēc labāk nedaudz vairāk samaksāt par senāku, analogu izdevumu, kas joprojām būs lētāks un skanēs labāk par jaunu pārizdotu skaņu plati, kurā veikta digitāla iejaukšanās,” skaidro Trinkuns, kura kolekcijā ir vismaz 50 dažādas džeza standarta skaņdarba “Autumn Leaves” versijas.

Disks, uz kura tiek uzlikta skaņuplate

Mūsdienās ierakstītās skaņu plates ļoti bieži apzināti tiek izdotas ierobežotā daudzumā, šādi agrāk vai vēlāk kļūstot par kolekcionāru iekārotu objektu. Piemēri ir arī Latvijas mūzikā  – duets “Mona De Bo” savu ierakstu “kur ir šeit?” izdeva 15 eksemplāros,  bet izdomas bagāto “The Bad Tones” jaunais mazalbums “Bad Tones”  tika izdots vienā vienīgā skaņu plates kopijā un tūlīt pat ievietots izsolē portālā “eBay”. 

Šajā sestdienā, 22. septembrī, pašmāju skaņu plašu un mūzikas tehnikas entuziasti, mūziķi un mūzikas mīļotāji sanāks kopā jau piektajā  Jersikas vinila dienā. Notiks tirgošanās, diskutēšana un klausīšanās. Izdevniecība “Jersika Records”  prezentēs divas jaunākās skaņu plates – projekta “KlusiKlusi” albumu un grupas “Amorālā Psihoze” albumu “Piena ceļš”. Džezmenis un profesors Indriķis Veitners vadīs diskusiju par frīdžezu Lietuvā un Latvijā, un dienas noslēgumā notiks Vjačeslava Gaņeļina, Arkādija Gotesmana un Denisa Paškevica koncerts.
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti