Rudens kamermūzikas festivālam ir jau vairāk nekā 20 gadu, un tā atslēgas vārdi varētu būt dziļa un intīma saruna, kas norit starp mūziķiem un klausītāju, jo tieši tāda ir kamermuzicēšanas galvenā misija.Jau par tradīciju kļuvis, ka festivālu atklāj kāds izcils stīgu kvartets, un šoreiz tas būs „Belcea Quartet” no Londonas – viens no spilgtākajiem vārdiem mūsdienu kamermūzikas pasaulē.
Kas ir tas, kas „Belcea Quartet” ļauj tik spoži mirdzēt starp pasaules pašiem izcilākajiem - stāsta festivāla mākslinieciskā vadītāja Baiba Kurpniece:
„Vispirms es teiktu – tā ir tā neizsmeļamā krāsu un nianšu daudzveidība, ko mēs varam piedzīvot ikkatrā viņu priekšnesumā un tā apbrīnojamā šo četru temperamenta ziņā visai atšķirīgo mākslinieku spēja atskaņojuma brīdī saplūst kā vienā, to var tikai izcili meistari”.
Galvenais kvarteta dzinējspēks ir tā pirmā vijole – temperamentīgā rumāniete Korīna Belča, kuras sabiedrībā uzplaukst arī pārējie trīs mūziķi, kuru saknes ir Polijā un Francijā. Deviņas dienas pēc Latvijas koncerta kvartets ar tādu pašu programmu uzstāsies Berlīnē, jaunajā Pjēra Bulēza koncertzālē, un koncerts ir pilnībā izpārdots.
Tango mūzika savukārt būs uzmanības centrā koncertā ar nosaukumu „Tango no Buenosairesas līdz Parīzei”. Nosaukumā akcentētā trajektorija Buenosairesa-Parīze tango vēsturē ir ļoti svarīga, jo tango piedzima Buenosairesā, bet Eiropā slavens tas kļuva tieši Parīzē.
Koncerta īpašais viesis būs bandoneonists Marsello Nisinmans, kurš ir tango karaļa Astora Pjacollas skolnieks, un šodien mīt Parīzē, jo argentīniešiem Parīze ļoti patīk.
Bagātīgs būs arī latviešu mūziķu uznāciens festivālā. Ar savu jauno kamermūzikas apvienību „Skrides kvartets” Rīgā ieradīsies Baiba Skride.
Cita izcila vijolniece Vineta Sareika sniegs koncertu kopā ar franču pianisti Amandīni Savarī, piedāvājot Grīga sonāšu vakaru.
Būs viens īpašs Pēterim Plakidim veltīts koncerts, kurā skanēs gan viņa iemīļotā Brāmsa mūzika, gan Plakida veltījums Brāmsam, gan četru latviešu komponistu jaundarbi, veltīti Plakidim. Viņu vidū arī Edgars Raginskis, kurš Pēteri Plakidi dēvē par ļoti nozīmīgu savā dzīvē – gan kā pedagogu, gan personību vispār. Koncertā skanēs divas jaunas Edgara Raginska kompozīcijas:
"Es iedvesmojos no viena Plakida skaņadarba vijolei solo, kas ir maza, maza pērlīte - "Skumjā sienāzīša deja". Savulaik to ieskaņojis Gidons Krēmers. Es to nosaucu par "Vēl vienu romantisku mūziku". Otrs darbiņš, kas gluži neplānoti tapa un kuru Ieva Parša un Agnese Egliņa laipni piekrita atskaņot šajā koncertā, ir ar Māra Melgalva dzeju - viena solo dziesma mecosoprānam. Kā vēstīja Plakida meita Agate, viņam šī dzeja pēdējos gados bijusi īpaši mīļa un tuva. Dziesmai būs nosaukums "Pelēks peļu paladziņš"."
Bet festivālu noslēgs „Sinfonietta Rīga” kopā ar itāļu vijolnieci Lorencu Borrani.
„Par Lorencu Borrani es gribētu teikt, ka viņa ir mūziķe, kura ir burtiski uzlādēta ar mūziku, un tāpēc ir spilgta it visā, ko dara. Vai tā būtu kamermūzika, vai tas būtu solo priekšnesums, vai atrodoties orķestra koncertmeistares un atskaņojuma vadītājas pozīcijā, - viņa ar savu aizrautību spēj aizdedzināt ikvienu, un līdz ar to šo priekšnesumu pārvērst par neaizmirstamu notikumu gan mūziķiem, gan klausītājiem,” vērtē Baiba Kurpniece.
Rudens kamermūzikas festivāls skanējumu sāks ceturtdien, 5.oktobrī, ar koncertu Dzintaru koncertzālē un, kopumā piedāvājot astoņus koncertus Jūrmalā, Rēzeknē un Rīgā, tas turpināsies līdz 20.oktobrim.
