Latviešu komponistu jaundarbu lielkoncerts "Spodrē manu dvēselīt'" notiks 14. martā plkst. 18 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē. Tas būs īpašs notikums. Klausītāju vērtējumam tiks nodoti Paula Dambja, Jura Karlsona, Pētera Plakida, Selgas Mences, Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda, Gundegas Šmites, Rolanda Kronlaka, Jura Vaivoda, Kārļa Lāča, Jāņa Aišpura un kompozīcijas studentu jaundarbi, kurus izdziedās JVLMA jauktais koris un etnomuzikoloģijas studenti.
Koncerta tapšanā cieši sadarbojas trīs JVLMA katedras - diriģēšanas, kompozīcijas un etnomuzikoloģijas katedra, tāpēc šo projektu Māris Sirmais sauc par trīsvienību.
Diriģents atklāj, ka koncerta ideja radusies jau pērn, kad liktenis viņam lēmis kļūt par JVLMA diriģēšanas nodaļas vadītāju. Pēc mācībspēku kopā sanākšanas izkristalizējās doma par latviešu komponistu jaundarbu lielkoncertu.
Projektu vada etnomuzikoloģijas nodaļas vadītāja un profesore Anda Beitāne, kuru Māris Sirmais slavē kā galveno virzītājspēku, uzsverot etnomuzikoloģijas klātbūtni kā ieceres pamatnoteikumu.
"Anda [Beitāne] ļoti daudz palīdzējusi. Ieteikusi arī tādas lietas, kas tikpat kā nemaz nav izmantotas. Piemēram, man pašam bija jaunatklājums maija dziedājumi pie krusta, kas radušies Latgalē un padomju laikā bija aizliegti, taču nepārprotami uzskatāmi par latviešu folkloru,” atzīst Sirmais. „Rihards Dubra vienu brīnišķīgu darbu veltījis tieši šādam dziedājumam."
Šobrīd kompozīciju JVLMA studē 14 studenti, taču koncertā dzirdēsim deviņu studentu jaundarbus. Māris Sirmais stāsta, ka aizraujoša bijusi savstarpējā analīze, kur par tapušajiem darbiem izteikušies vienaudži.
Manuprāt, viena no projekta vērtīgākajām niansēm ir tā, ka studenti jau mācību gados var pilnībā iepazīt radošā iestudējuma procesa garšu, izbaudīt, kā tas ir iestudēt pavisam jaunu, „karstu" materiālu," norāda diriģents.
Koncerta idejas pamatā bija vēlme radīt studentiem apstākļus, lai viņi var sajust to procesu, kā top skaņdarbs, kā ir, kad jāiestudē pavisam jauns materiāls, kā ir, kad uz mēģinājumu nāk komponists un saka: „Nē, tas galīgi neskan! Tur mums vajag kaut ko mainīt.”
„Ir svarīgi viņiem [studentiem] veidot šo garšas sajūtu, kāds ir šis process,” uzsver Māris Sirmais, atzīstot, ka „pa lielam” šādas sadarbības process JVLMA nenotiek.
Tāpat diriģents no sirds priecājas par to, ka JVLMA aicinājumam sacerēt jaundarbus korim atsaukušies arī 11 kompozīcijas profesionāļi, varētu teikt – klasiķi: Pauls Dambis, kas šī žanra kontekstā bijis pionieris, Selga Mence, Pēteris Plakidis („Brīnumu brīnums!" – tā Māris), Juris Karlsons, kurš procentuāli vairāk strādājis instrumentālajā novadā, Rihards Dubra, kurš ir ļoti pieprasīts garīgās mūzikas autors, Ēriks Ešenvalds, Juris Vaivods un citi.
Par to, ka jaundarbu koncertam jāskan JVLMA Lielajā zālē, visi bijuši vienisprātis.
"Man ir sajūta, ka atšķirībā no citām lielām pasaules kultūras metropolēm, kur mūzikas augstskolu jeb konservatoriju zāles arī savas ietilpības dēļ ir vienas no galvenajām vai pat galvenās valstī, kur notiek paši centrālākie koncerti un uzstājas lielākie orķestri, es nevarētu teikt, ka mūsu Mūzikas akadēmijas zāle...Lai gan risinās aktīva koncertdzīve, līdzās citām Rīgas koncertzālēm diemžēl tā nav plaši pamanāma, salīdzinot kaut vai ar Lielo ģildi vai Spīķeriem,” uzskata Māris Sirmais. „Tāpēc vēlējāmies šo notikumu iedzīvināt tieši šeit, mūsu pašu mūzikas Mekā un nekur citur."