Kultūras Rondo

Ar iestudējumu "Lutišķi. Simtgade" Daugavpils teātris atklāj dzīvi pierobežā

Kultūras Rondo

Izstāde “Latvijas gadsimts” - muzeju dāvana valstij simtgadē

4. maijā skanēs koncerts "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei"

Sirmais: Cikla «Latvijas komponisti Latvijas simtgadei» mērķis – radīt plašu piedāvājumu koriem

"Nekas nebeidzas, ir radīts liels un plašs piedāvājums koriem," tā pirms cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgade" noslēguma dižkoncerta uzsver tā mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Triju gadu laikā 77 Latvijas komponisti radījuši jaundarbus – a capella dziesmas jauktajam korim. Jau notikuši pieci koncerti, bet 4.maijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkas ātrijā izskanēs noslēguma dižkoncerts.

Koncertā piedalīsies ne tikai Latvijas profesionālie kori – Valsts akadēmiskais koris "Latvija", Latvijas Radio koris un Rīgas kamerkoris "Ave Sol", bet arī 18 vadošie Latvijas pašdarbības jauktie kori. Programmā 14 dziesmu izlase – Latvijas komponistu radītie jaundarbi.

"Nevis es biju tas, kurš izšķīra, kādas dziesmas skanēs šajā koncertā, bet katrs Valsts kora dziedātājs varēja izteikt savu viedokli, arī visi diriģenti, kas bija aicināti piedalīties projektā, varēja atstāt pārdomas. Vienkārši – tu noklausies jaunu mūziku, un kas tevi uzrunāja, kas šķiet šodien vajadzīgs, kas būtu vajadzīgs tavam kolektīvam,” par dziesmu izvēli 4. maija koncertam stāsta Sirmais.

Gatavojoties Latvijas simtgades svinībām, diriģents Sirmais un Valsts akadēmiskais koris 'Latvija" aizsāka radošo laboratoriju, aicinot komponistus radīt jaundarbus jauktajam korim. Piecu koncertu cikls tika realizēts trīs gadu periodā, tagad pienācis laiks noslēguma dižkoncertam, kurā izskanēs 14 dziesmu izlase.

"Galvenais mērķis bija izveidot skaistu Latvijas programmu, kuru jebkurš Latvijas koris var nest pasaulē un tālāk jau pat bez latvisko koru starpniecības," turpina Sirmais.

Diriģents skaidro, ka, veidojot programmu, viņam bijis svarīgi ne tikai atlasīt skaistākās dziesmas, bet arī izveidot estētiski baudāmu un dramaturģiski attīstošu programmu. Un aizkustinoši pārsteigumi bijuši teju par katru darbu. Vispirms Sirmais min komponisti Annu Ķirsi, ar kuru šajā projektā viņam bijusi pirmā tikšanās. Pārsteidzis arī komponista Andra Dzenīša rokraksts darbā "No debesīm".

"Tas bija tāds interesants piedāvājums, interesants cikls ar daudzajām kompozīcijām, kur nedaudz ir tirgus sajūta, jo katrs darbs ir citā estētiskā," vērtē Dzenītis.

Viņš gan ir paškritisks un atzīst, ka, visdrīzāk, viņa darbs nebūs tas, kuru iekļaus Dziesmu svētku koncertrepertuārā.

"Tas bija zināmā mērā izaicinājums man, jo neesmu spējīgs radīt skaņdarbu amatierkorim. Katru reizi, kad mēģinu to darīt, liekas – vienkāršāk vairs nevar, bet ir sarežģīti tāpat. Skaniski šis ir demokrātisks skaņdarbs, kur bija interesants dialogs ar komponisti Gundegu Šmiti, kura šoreiz ir vārdu autore dziesmai," atklāj Dzenītis.

Sirmais vēl min autorus, kuru komponētās dziesmas iekļautas noslēguma dižkoncertā – gan Raimonda Tigula dziesma ar Dzintara Soduma tekstu, gan citus komponistus.

"Man liekas, ārkārtīgi skaisti veidojas rokraksts korim, ko dara Rihards Zaļupe, viņš raksta korim ļoti pilnskanīgi un meistarīgi," atzīst Sirmais.

Viņš arī min, ka komponists Jānis Ķirsis ir uzrakstījis brīnišķīgu pērli – miniatūru "Dzīle".

"Tāds hits no visa piedāvājuma – komponists Jānis Aišpurs uzrakstījis šim projektam dziesmu. Milzīga drosme paņemt Ojāra Vācieša dzejoli "Piesaukšana". Citi arī gribēja šo dzejoli ņemt; kamēr viņi taisījās, Jānis paņēma, uzrakstīja. Atnesa gatavu darbu ar šo dzejoli. Patiesi un trāpīgi uzrakstījis," atzīst Sirmais.

Interesants solās būs arī koru izvietojums Latvijas Nacionālās bibliotēkas ātrijā. Lai arī šis koncerts netiks ierakstīts, jo visi apgalvojot, ka telpa nav piemērota ierakstu veikšanai, koncerta mākslinieciskais vadītājs vēlas pierādīt pretējo.

"Mēs divas reizes gājām ar kori un testējām telpu ar uzstādījumu, lai tieši skaņa būtu laba un atradām tādu vietu, kur nekad nav bijuši pasākumi," skaidro Sirmai.

Diriģents stāsta, ka dziedātāju izkārtojums būs līdzīgs, kā uz lielām viesībām klāj galdu, – uz katru pusi ir kādas astoņas rindas.

"Bet tajā vietā ir pašaurs, un mēs būsim kā vienā lielā bļodā. Vidū būs skatuve, paaugstinājums – kā galds, kā baltā galdauta svētki –, pa kuru varēs pārvietoties diriģents. Būsim ciešā kontaktā ar skaņu.

Šāda īpaša polifona mūzika ir ārkārtīgi pareizs veids, kā iemācīties sadzirdēt vienam otru daudz labā, nekā stāvot ierastā kora situācijā.

Tas varētu būt pirmreizīgi interesanti Latvijai," uzskata diriģents.

Ar Annas Ķirses dziesmu "Bieza migla zemi sedza" izskanēs cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" koncerts 4.maijā. Taču Sirmais pārliecināts, ka šis ir projekta sākums, un atgādina, ka cikla mērķis bijis veidot lielu, plašu piedāvājumu koriem ar kordziesmām, ko sarakstījuši Latvijā un ārpus Latvijas dzīvojošie komponisti.

Biļetes uz 4.maija koncertu "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" vairs nav pieejamas, taču koncertu varēs vērot "LMT Straume" tiešraidē un uz ekrāna pie Brīvības pieminekļa.

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti