Koncertā iekļautos opusus šķir gadsimti, bet tieši šī dažādība lieliski palīdz programmas plūdumam – ir pārliecināts diriģents Normunds Šnē. Kontrasti neļauj klausītājam pārāk dziļi ieslīgt krēslā, notur uzmanību un pats galvenais – dod bagātīgu vielu pārdomām un fantāzijas lidojumam.
Mēģinājumā man ir īpaša iespēja vienai no pirmajām dzirdēt fragmentus no Andra Dzenīša jaunā skaņdarba „Euphoria”. Normunds Šnē to raksturo kā latviešu mūzikas kontekstā neparasti virtuozu opusu, kurā Andris Dzenītis atklājies kā spožs orķestra pārzinātājs.
Normunds Šnē: „Mans lūgums viņam bija uzrakstīt žilbinošu skaņdarbu koncerta sākumam, jo vispār nav nemaz tik daudz tādu neparastu darbu, ar ko iesākt koncertu. Viņš ar prieku atsaucās manai egoistiskajai vēlmei, un tā ir radies šis skaņdarbs, kurš, es ceru, ieies apritē priekš tiem, kas to varēs nospēlēt, jo es teikšu godīgi – tas tiešām nav viegls, tas izvirza augstas prasības. Bet jebkurā gadījumā mēs noteikti ar to tiksim galā un klausītājus gaida šī dāvana."
Pats autors Andris Dzenītis sarunā ar Latvijas Radio 3 - "Klasiku" atklājis, ka iedvesmu darbam radis ātri, un to labi raksturo nosaukums „Euphoria":
„Šim skaņdarbam īstenībā nekāda tāda saturiski liela aizmugure nav stāstāma – par ko ir šis skaņdarbs. Nu, šī eiforijas sajūta… Un par instrumentāciju runājot, tas atkal tāds emocionāls nedaudz brīdis, jo skaņdarbu es esmu veltījis Pēterim Plakidim viņa 70.dzimšanas dienā kā dzimšanas dienas dāvanu. Tas ir absolūti priecīgs, gaišs, traks, enerģētiski trauksmains skaņdarbs."
Līdzās jaundarbam koncertā būs visu orķestru zelta klasika – vācu agrīnā romantisma komponista Fēliksa Mendelszona liriski krāšņais koncerts vijolei un orķestrim Mi minorā.
Mendelszona koncerta Vijoles solo atskaņos ļoti īpašs viesis – kādreizējais rīdzinieks, viens no izcilākajiem Romāna Šnē audzēkņiem Vadims Gluzmans, kurš šobrīd ir ļoti augstu vērtēts un pieprasīts pasaulē.
Ar katru brīdi viņa spēle kļūst dziļāka un pilnīgāka, arī ļoti populāru mūziku viņš spēj atklāt svaigi un nepieradināti, tāpēc interesanti, kā viņa interpretācijā skanēs Mendelszona koncerts.
Normunds Šnē: „Mēs mēģinām radīt tādu tīru un pārāk neietekmētu skatu, ko mēs tieši domājam par šo koncertu. Mums vakar bija pirmais mēģinājums, pēc kura viņš aizbrauca šorīt agri spēlēt uz Gēteborgu, un man šķiet, ka šis būs ļoti tāds jauneklīgs, tiešs un pavasara krāsām bagāts izpildījums."
Vadims Gluzmans koncertā piepildīs arī kādu savu senlolotu ieceri – satikties uz skatuves ar kādu no sava skolotāja Romāna Šnē tagadējiem audzēkņiem, un tā būs Anna Smilga, ar kuru viņš kopā izpildīs Baha Koncertu divām vijolēm.
Koncerta noskaņā svarīgs akcents būs arī Jozefa Haidna simfonija Re mažorā, tapusi viņa Parīzes periodā.
Haidna rokrakstu var pazīt nemaldīgi, katrā viņa opusā gluži vai uzzied viņa neizsmeļamās asprātības, ļaujot saglabāt nerimstošu interesi par šo mūziku – pārdomās dalās Normunds Šnē: „Arī atverot to darbu partitūras, kuras es esmu jau diriģējis, pēc vairākiem gadiem – es brīnos, cik daudz jauna tur vienmēr var ieraudzīt, cik tas skan svaigi, mūsdienīgi, cik tas ļoti neapnīk, un tā ir tāda reizēm nomierinoša deva mūsdienu mākslas trakajā pasaulē."
"Sinfonietta Rīga" sezonas atklāšanas koncerts notiks piektdien, 22.septembrī, Lielajā ģildē, un orķestra sezona kopumā būs piesātināta ar ļoti interesantiem notikumiem, piemēram, nākamie divi koncerti oktobra sākumā būs veltīti tango, un tajos viesis būs tango karaļa Astora Pjacollas skolnieks, bandoneonists Marselo Nisinmans no Parīzes.
