Simtgades simfonijas vietā Liepājā skanēs Kalniņa, Lāča un Čaikovska mūzika

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

2.aprīlī plkst. 18 koncertzālē „Lielais dzintars” Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā atskaņos Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča un Pētera Čaikovska mūziku. Koncerts “Kalniņš, Lācis, Čaikovskis” notiks iepriekš plānotā „Liepājas koncerti un simtgades simfonija” koncerta vietā.

Koncertā piedalīsies solisti Pēteris Endzelis (oboja) un Miks Vilsons (flauta).

Koncerta pirmajā daļā skanēs Imanta Kalniņa 2001.gadā radītās Sestās simfonijas III daļa „Balle pilī”. Simfoniju komponists veltījis savai sievai Agrai, iedvesmu smeļoties Rabindranata Tagores dzejā.

Turpinājumā dzirdēsim Kārļa Lāča 10. Liepājas koncertu flautai, obojai un orķestrim „42,195”. Tas tika pirmatskaņots 2014.gada 30.augustā, kad ar koncertu Liepājas brīvdabas estrādē „Pūt, vējiņi!” svinēja koncertzāles „Lielais dzintars” Spāru svētkus.

„Kā zināms, 42,195 kilometri ir oficiālais maratona garums. Tas ir skrējiena attālums, kas prasa mērķtiecību, spēku, sacensības garu un lielu pacietību. Skrienot cilvēks ik uz soļa piedzīvo tā saucamo lidojuma fāzi, kad abas kājas ir atrautas no zemes. Lidojums ir arī visbiežāk minētais sajūtu raksturojums pēc garo distanču mērošanas, to pielīdzina ļoti spēcīgai prieka un laimes emociju izpausmei,” skaidro komponists Kārlis Lācis.

„Lai atskaņotu šo skaņdarbu solistam jābūt labā fiziskā formā, gluži kā gatavojoties garam skrējienam.Tā kā komponists šo dubultkoncertu ir rakstījis par sportisku tēmu – maratonu, arī starp flautu un oboju notiek nepārtraukta sacensība visa skaņdarba laikā, piedzīvojot visdažādākās sajūtu fāzes cīnoties ar  42 kilometru garo distanci,” par skaņdarbu saka Pēteris Endzelis.

Koncerta otrajā daļā klausītāji varēs baudīt Pētera Čaikovska Ceturto simfoniju. To nereti dēvē par liktenīgo jeb liktens simfoniju. Tas ir pirmais psiholoģiskās drāmas paraugs krievu simfoniskās mūzikas vēsturē. Pēteris Čaikovskis to savulaik veltījis mecenātei Nadeždai fon Mekai, kura viņam sniegusi ne vien finansiālu, bet arī neatsveramu morālu atbalstu.

Čaikovskis par Ceturto simfoniju viņai rakstījis: „Varbūt kļūdos, taču man liekas, ka šī simfonija ir izcils darbs, labākais no visa, ko esmu radījis.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti