Labrīt

Februārī gaidāma Armanda Zvirbuļa daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" pirmizrāde

Labrīt

Satversmes tiesai būs jālemj, vai mīkstināt tiesnešu izvēles kritērijus

Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts - noturīga mūzikas dzīves tradīcija

Simfoniskās mūzikas lielkoncerta programmā – jaundarbi, jubilāri un klasika

Jau vairāk nekā 15 gadus noturīga un klausītāju iemīļota tradīcija ir ikgadējie latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerti. Gadskārtējais koncerts plānots sestdienas, 29. janvāra, vakarā Lielajā Ģildē, kad, kā allaž, uz skatuves kāps četri profesionālie simfoniskie orķestri, lai atskaņotu gan klasiku, gan jaundarbus, gan komponistu jubilāru opusus. Koncertu tiešraidē varēs klausīties arī Latvijas Radio 3 “Klasika”.

Lielkoncertā allaž tiek akcentētas klasikas vērtības – vai nu tās, kas nepelnīti aizmirstas vai kādu brīdi nav skanējušas, vai arī vienkārši ļoti labi iekļaujas koncerta kopējā skaniskajā audumā.

Šoreiz tās būs Pētera Barisona ''Trīs prelūdijas’’, kuras caurauž nacionālā romantisma noskaņas, kā arī Pētera Plakida viens no izcilākajiem un lielākajiem simfoniskajiem darbiem – jūsmas un spozmes pilnās ‘’Variācijas orķestrim’’.

Lielkoncertā allaž skan komponistu jubilāru opusi, un šogad skanēs Mārtiņa Brauna mūzika, kurš no mums šķīrās pērn tieši savas 70. jubilejas gadā, kā arī Zigmara Liepiņa jaundarbs, viņš apaļu jubileju svinēs šoruden. Stāsta lielkoncerta programmas idejas autors Arturs Maskats: ‘’Skanēs pavisam nupat pabeigtais Zigmara Liepiņa, var teikt, jaundarbs. Zigmars pats piedāvāja šo skaņdarbu. Viņam bija jāraksta mūzika filmai ‘’Sarkanais mežs’’ pirms pāris gadiem, un tagad viņš ir izveidojis svītu no šīs kino mūzikas, pārliekot to simfoniskajam orķestrim. Un būs arī Mārtiņš Brauns ar savu 1975. gadā rakstīto simfonisko balādi ‘’Tālavas taurētājs’’, kas ir bijis viņa diplomdarbs pie komponista Ādolfa Skultes, kompozīcijas klasi beidzot, un kas ir skanējis pavisam nedaudz. Vismaz tādai plašākai Rīgas publikai šis darbs nav pazīstams. Tie ir tie divi jubilāri.’’

No jaunās mūzikas apcirkņiem programmā iekļauts arī pērn pirmatskaņotais Lindas Leimanes opuss “Ray-bows”, kas lielkoncertā izskanēs jaunā versijā, kā arī Jāņa Petraškeviča jaundarbs – Koncerts klarnetei ar orķestri ‘’Garās pastaigas’’. Darbs veltīts klarnetistei, Lielās mūzikas balvas laureātei Annai Gāganei, komponistu iedvesmojis viņas bagātīgās spēles tembrālās kvalitātes un ekspresijas diapazons.

Programmai “Klasika” Jānis Petraškevičs stāstīja, ka opuss ir īsts pandēmijas laika auglis: ‘’Tieši iespēja doties garās pastaigās bija kas tāds, kas šajos jaunajos apstākļos bija īpaši vilinoši. Un skaņdarba trajektorija ir tāds kā pakāpenisks process vai kā virzība no samērā idilliska un pat pastorāla sākumpunkta uz kaut ko tumšāku un jautājošāku.

Tāpēc arī es izvēlējos tiešu paralēli ar pastaigu, kas sāktos agri no paša rīta un beigtos vēlu vakarā, kad mēs izdzīvojam dažādas stadijas vienas dienas laikā.

Un man svarīgi bija iztēloties arī to, ka šajā pastaigā ir dažādas pieturas, kas katra ir ar atšķirīgu noskaņu, atmosfēru, situāciju.’’

Savukārt Anna Gāgane raidījumā “Kultūras rondo” atzina, ka ir ļoti priecīga un pateicīga par šo viņai veltīto opusu, kā arī par to, ka lielkoncerts būs tagad tik retā iespēja būt dzīvajā saiknē ar publiku: ‘’Galvenais, ko mēs vēlamies, ka mēs varam tikties ar mūsu klausītājiem, jo, uzstājoties uz skatuves, ir tāda kā enerģijas plūsma, ko mēs dodam klausītājiem, un, ja ir publika, tad tā enerģija nāk atpakaļ un to tiešām var sajust.

Protams, arī videoformātā uzstāties ir notikums, taču šī enerģijas mijiedarbība ir krietni mazāka, līdz ar to, jā, es priecājos, ka notiek koncerti, un ceru, ka arī publika priecājas un vēlas nākt uz dzīvajiem koncertiem.’’

Lielkoncertā uz Lielās ģildes skatuves satiksies četri Latvijas profesionālie simfoniskie orķestri un četri dažādu paaudžu diriģenti vai, kā saka Arturs Maskats, – spilgtu personību plejāde: ‘’Liepājas orķestri diriģēs jaunais latviešu diriģents Jānis Liepiņš, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri diriģēs Guntis Kuzma, “Sinfoniettu Rīgu” – Normunds Šnē, bet pie Nacionālās operas orķestra pults, varētu teikt, ka būs debija, tas būs Aivis Greters. Līdz šim labi pazīstams kā kordiriģents un kora ‘’Kamēr…’’ mākslinieciskais vadītājs, bet liekas, ka Aivis arvien noteiktāk redz savu ceļu diriģēšanā tieši simfoniskajā mūzikā un cenšas to arī darīt.’’

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt