Simfoniskās mūzikas lielkoncertā pirmatskaņos Zigmara Liepiņa un Jāņa Petraškeviča darbus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ikgadējais Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts šogad notiks 29. janvārī Lielajā ģildē, un tajā spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālās operas orķestris un Valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga", informēja organizatori. Koncertā skanēs Mārtiņa Brauna, Pētera Barisona, Pētera Plakida un Lindas Leimanes skaņdarbi. Koncerta programmas intriga būs divi pirmatskaņojumi – Zigmara Liepiņa svīta "Sarkanais mežs" un Jāņa Petraškeviča koncerts klarnetei ar orķestri "Long Walks". Uz skatuves kāps pianists Daumants Liepiņš un klarnetiste Anna Gāgane.

Latviešu simfoniskās mūzikas klasiku koncerta programmā šoreiz pārstāvēs 1945. gadā tapusī Pētera Barisona "Latvju rapsodija". Tās atskaņojumā pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Manheimas Nacionālā teātra pirmais kapelmeistars Jānis Liepiņš, savukārt solista gods uzticēts pianistam Daumantam Liepiņam – ''Lielās mūzikas balvas 2016'' laureātam kategorijā "Gada jaunais mākslinieks".

Pieminēto balvu pirms diviem gadiem saņēmusi arī klarnetiste Anna Gāgane, kuras plašais ekspresijas diapazons un bagātīgās spēles tembrālās kvalitātes kalpojušas par iedvesmu Jānim Petraškevičam (1978) –Koncerts klarnetei ar orķestri veltīts tieši viņai. "Kā vēstī nosaukums, skaņdarba "Long Walks" metafora ir garas pastaigas – vai tās būtu fiziskas, vai garīgas – pastaigas savā iekšējā pasaulē –, un varbūt tās var notikt arī vienlaikus. Pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults būs klarnetes spēles nianses labi pārzinošais Guntis Kuzma, kurš savulaik bijis arī Annas Gāganes pedagogs.

Līdzās Petraškeviča jaundarbam – arī viņa kādreizējā skolotāja Pētera Plakida 1996. gadā komponētais meistardarbs "Variācijas orķestrim". Godinot pērn mūžībā aizgājušo mūziķi Mārtiņu Braunu, koncertā skanēs viņa simfoniskā balāde "Tālavas taurētājs", kas tapusi 1975. gadā kā diplomdarbs, absolvējot toreizējo konservatoriju.

Latvijas vēsture atbalsojas arī šī gada jubilāra Zigmara Liepiņa svītā "Sarkanais mežs". Jaundarba pamatā ir mūzika tāda pat nosaukuma godalgotajai daudzsēriju filmai, kas uz ekrāniem nonāca 2019. gadā. Uz patiesiem notikumiem balstītais scenārijs stāsta par laiku pēc Otrā pasaules kara, par specdienestu darbību un mežabrāļu cīņām, par cerībām un nodevību. Šos notikumus, tēlus un noskaņas mūzikā iekodējis arī Liepiņš.

Bet vēl pirms Aivja Gretera vadītā Latvijas Nacionālās operas orķestra uz Lielās ģildes skatuves kāps arī "Sinfonietta Rīga" kopā ar savu māksliniecisko vadītāju Normundu Šnē, lai atgrieztos pie Lindas Leimanes pērn pirmatskaņotā opusa "Ray-bows", kas lielkoncertā izskanēs jaunā versijā. Skaņrade par saviem uzticamajiem domubiedriem veltīto partitūru atklāj: "Ray-bows" ir varavīksnes arkas formā veidota daudzlīmeņu atsauce uz franču spektrālista Žerāra Grizē (Gerard Grisey) darbiem "Vortex Temporum" un "Periodes".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti