Pateicoties veiksmīgiem koncertiem 2017. gadā, šī vizīte ir turpinājums sadarbībai ar "M. Hirasa Artist Management" aģentūru, kas arī šoreiz organizē koncertturneju.
Divi koncerti – Tokijā un Jokohamā - jau aiz muguras, bet divi vēl priekšā – Tso un Macumoto.
Vaicāts, vai patīkami atgriezties Japānā, diriģents atklāj: "Patīkami ir noteikti, bet tā ir dubultliela atbildība, jo mūs šeit ne tikai ļoti gaida, bet no mums arī ļoti daudz sagaida –
ir virkne koru kolektīvu un virkne diriģentu, kas mūsu dziedāšanas stilu jeb muzicēšanas veidu ņem par paraugu, lai Japānā attīstītu fundamentālas koru kustības lietas, līdz ar to atbildība ir dubultliela ne tikai uzstāties, bet atstāt arī paliekošu piemēru,
ko nozīmē latviešu kora dziedāšanas maniere, ansambļa kultūra un citas lietas, ar ko mēs esam bagāti un ar ko varam izcelties uz citu fona."
Diriģents stāsta, ka Tokijā bijusi atsevišķa programma: “Uzstājāmies kopā ar diviem izciliem japāņu pianistiem – pirmajā daļā dziedājām skandināvu mūziku, otrajā daļā - Brāmsa mīlas valšus. Pārējos koncertos ir vairāk a cappella mūzikas programma, kur tiek pretstatīta skandināviskā vai ziemeļnieciskā mūzika un Rietumeiropas skaņa, lai bagātāk izskan dažādas dziedāšanas manieres un arī pati koncertprogramma."
Diriģents sajūsmināts gan par lielo Tokijas koncertzāli, gan Jokohamas zāli, kas bijusi īsti piemērota kamerkora dziedāšanai.
"Pats galvenais, ka šeit mūs ļoti, ļoti labi uzņēma, un lieliska arī cilvēciskā atmosfēra – bija pilnībā izpārdots koncerts, kuru apmeklēja ļoti daudzi kora mūzikas eksperti, draugi, koristi un diriģenti.
Tas jau vienmēr viss ir kopā – ne tikai skaniskā atmosfēra, bet arī tas, ko tu saņem pretī no klausītāja, it sevišķi, ja klausītājs ir zinošs, uzmanīgi klausās un gaida no tevis augstu rezultātu. To nevar nejust.
Jau iepriekš biju ievērojis, ka, piemēram, Tokijas zālē publika ir jau pieradusi starp skaņdarbiem neaplaudēt, un īstenībā man tas diezgan labi patīk, ka viena koncerta daļa ir kā viens vēstījums, un pēc starpbrīža – otrs. Bet, piemēram, Jokohamā pilnīgi otrādi – pēc katra skaņdarba bija eksplozīva publikas reakcija. Pie visas lielās atturības un distances ievērošanas, kas tagad valda cilvēciskā starpā, mēs varam būt priviliģēti un gandarīti, ka mūs uzņēma ļoti labi, ar "Bravo!" saucieniem – tas jau mūziķiem ir dikti svarīgi, ka jūti un redzi cilvēkiem prieku acīs.
Kaut arī Japāna ir ļoti atšķirīgas kultūras zeme, jo vairāk te atgriežos, jo labāk redzu, cik ārkārtīgi plašas iespējas šeit attīstīties radošajam garam.
Neskatoties uz to, ka Japāna ir pilnīgi cita pasaule, ir brīži, kad šeit jūties ļoti labi, emocionāli pozitīvi uzlādēts, esi mierīgs. Šeit ir daudzas lietas, ko ienes tieši vide un atmosfēra un ko mēs varbūt ikdienas koncertēšanas skrējienā nesajūtam kā lielu vērtību."
Visos koncertos skan arī latviešu mūzika. "To es diezgan stūrgalvīgi realizēju – visos koncertos būs latviešu mūzika, kas ir garšīgākā mūsu kora skaņai.
Turklāt varam būt priecīgi, ka latviešu mūziku mēs nerādām kā ekstravagantu lietu vai suvenīru, bet kā augstas kvalitātes mākslas darbus," uzsver Kļava.
Viņš arī pauž prieku, ka koncertu programmiņās viss aprakstīts ļoti skrupulozi gan par katru dziesmu, gan izpildītājiem. "Tāpēc pats koncerta brīdis ir elektrizēti kluss un uzmanīgs, nedzirdēsim ne lapiņu čaukstoņu vai citus trokšņus. Ir sajūta, ka informāciju cilvēki saņēmuši, un viņi zina, uz ko nākuši. Sastapu pat cilvēkus, kuri, zinot programmu, bija iegādājušies partitūras un notis, lai varētu klausīties un skatīties notīs..."
Tajā pašā laikā diriģents neaizmirst paslavēt arī publiku Latvijā: "Mēs nu galīgi nevarētu žēloties par latviešu publikas neieinteresētību vai nezināšanu –
tie nav skaļi vārdi, bet Latvijas publika patiesi ir viena no visaugstākās raudzes publikām visā pasaulē, ko nākas sastapt.
Tāpēc prieks, ka arī citur ir liels magnētisms pret izpildītājmākslinieku."
