Līdzās Maijas Einfeldes jaundarbam “Un pār visu spīd saule trejkrāsaina…”, Santas Ratnieces miniatūrai “Aureole”, Gundegas Šmites opusam “Vēja mirdzums” koncertā skanēs arī Marinas Gribinčikas miniatūra simfoniskajam orķestrim “Kolkas raga viļņi” un Selgas Mences skaņdarbs orķestrim “Viļņu spēles”, kurus īpaši iedvesmojusi raksturīgā trejādība – Liepāja, vējš un viļņi.
Gribinčika savā opusā vistiešākajā veidā ieaudusi Kolkas raga viļņus. "Kolkā man ļoti patīk pavadīt vasaru. Kolkas raga viļņi – tie rodas tad, kad saduras jūras un līča viļņi, kas nāk no abām pusēm, pārklājas, radot viļņu strūklakas – saulainā dienā tās rada lielu iekšēju prieku un gaismu."
"Mani viļņi šoreiz būs tieši tādi, kādus tos redzam jūrā – arī mūzikas formā un melodiskajās līnijās viļņus konkrēti sataustīsim un saredzēsim,” stāsta Selga Mence. Miniatūrā viņa, protams, ieaudusi dzimtās Liepājas jūru: "Esmu dzimusi liepājniece, arī pirmos muzikālos iespaidus guvusi tieši šeit, tāpēc Liepājas jūra – tā ir arī manas bērnības jūra."
Interesanti, vai orķestris mēdz ietekmēt arī sajūtas un rokrakstu? "Vienmēr, kad sāku strādāt pie orķestra partitūras, sajūtas var salīdzināt ar maza bērna izjūtām, kad viņš tiek aizvests uz konfekšu veikalu un pieteikts, ka šoreiz var ņemt visu, ko gribas… Acis mirdz, un nevari saprast, ko ķert, ko grābt," smejas Gribinčika.
"Tas tiešām liels prieks – rakstīt orķestrim, jo tu vari visu! Paņemt jebkuru tembru, eksperimentēt – ir viss instrumentu arsenāls, visas krāsas, kādas vēlies. Brīžiem grūti atturēties, lai neuzrakstītu ko tādu, kas nebūs izspēlējams. Vienmēr gribas eksperimentēt. Bet tieši šoreiz iedomājos, ka uzrakstīšu tradicionālāku partitūru, jo šis koncerts nebūs laikmetīgās mūzikas festivāls – tas būs koncerts cilvēkiem. Un cilvēki, kuri nāk uz koncertiem, bieži vēlas no mūzikas gūt prieku, baudīt. Tāpēc šoreiz rakstīju saviem klausītājiem, ierobežojot savu komponistes kāri pēc eksperimentiem.”
Selga Mence rīkojusies līdzīgi: "Kad sāku iecerēt šo miniatūru, sākotnēji gribēju uzrakstīt ko līdzīgu Štrausa polkai, kuru klausoties, cilvēki smaida un priecājas. Šādu darbu tik ļoti pietrūkst orķestru repertuārā! Šādu opusu pataupu nākamībai, bet arī šoreiz mana mūzikas valoda nebūs nekāda sarežģītā – uz svētku koncertu taču nāks ne tikai mūzikas sapratēji: lai arī viņiem viļņi būtu saprotami, valoda ir vienkārša.”
Ak, jā: lai koncertam piešķirtu arī mazliet vīrišķīgus vaibstus, otrajā daļā izskanēs Riharda Dubras Otrā simfonija.
