Pētera Vaska opuss „Cosa devo fare?” ir viens no septiņiem pasaules pirmatskaņojumiem, ko īpaši korim „Kamēr…” radījuši komponisti no Latvijas, Lietuvas, Lielbritānijas un Bulgārijas, iedvesmojoties no Ilmāra Blumberga mākslas un personības.
Vasks, Ēriks Ešenvalds, Juris Karlsons, Georgs Pelēcis, Vītauts Miškinis, Dobrinka Tabakova un Gabriels Džeksons ir kora „Kamēr…” domubiedri jau kopš „Pasaules saules dziesmu” cikla un vēl agrāk.
„Šī mūzika ir krāsaina, piepildīta ar misticismu un maģiju. Man ir prieks, ka arī šie ārzemju komponisti ir to labi uztvēruši. Piemēram, Gabriels Džeksons ir izvēlējies tekstu, ko Blumbergs pats ir rakstījis par kādu savu piedzīvojumu Venēcijā. Manuprāt, viņš ļoti veiksmīgi ir dabūjis to sajūtu,” spriež „Kamēr…” mākslinieciskais vadītājs Jānis Liepiņš.
Korim „Kamēr…” ar Ilmāru Blumbergu ir īpaša saikne – daudzus gadus viņš veidojis kora albumu un koncertafišu dizainu. Blumberga māksla ir „Kamēr…” vizuālā vizītkarte.
„Šķiet, ka viņš mums ir devis tik daudz, ka vajadzētu kaut ko dot pretī. Tāpēc mēs gribam veidot šo izstādi – gan no darbiem, kas radīti korim, gan ar viņa pamattēmu „Kalpotājs”. Un mēs varam ienākt ar to, kas ir mūsu jājamzirdziņš – tā ir dziedāšana, mūzika,” uzsver Liepiņš.
Lai abas mākslas formas savītu vienotā stāstā, koris talkā aicinājis režisoru Viesturu Kairišu. Kopsaucējs ir Blumberga gleznās bieži sastopamais Kalpotāja jeb Pazemīgā tēls, ko Kairišs sauc par mākslinieka dzīves kvintesenci.
„Tā būs tāda kā horeogrāfiska liturģija – kalpošana kalpošanai vai kalpošana Kalpotājam,” saka Kairišs. Režisors iecerējis, ka Blumberga māksla vienlaikus ar mūziku pie skatītāja nonāks caur koristiem, kuri gleznas burtiski turēs savās rokās.
„Tieši šajās divās koncertizstādes reizēs mākslu nevarēs aplūkot, izkārtu pie sienām. To varēs ieraudzīt tikai caur koncertu,” viņš atklāj.
Taču pie sienām Ilmāra Blumberga gleznas un grafikas varēs redzēt ārpus koncertiem jau no šīs piektdienas līdz pat 10.jūnijam. Vienā zālē rindosies viņa darbi korim „Kamēr…”, bet otrā – Kalpotāja cikls, ko viņš risinājis no 1993. līdz 2015.gadam, to pastāvīgi attīstot. Kā norāda izstādes kuratore Luīze Lismane, tā būs pirmā tik visaptverošā Kalpotāja tēla retrospekcija:
„Pats Blumbergs ir rakstījis, ka Kalpotājs ir viņš pats un kā, iesākot šo zīmi risināt glezniecībā un grafikā, tas aizvedis līdz tēlnieciskajiem objektiem. Kāpēc daži no šiem objektiem ir it kā sadurti, sašķelti? Tas viss būs izstādē izskaidrots. Blumbergs rakstīja, ka viņš šo Kalpotāja zīmi nekad nepabeigs.”
Izstādes scenogrāfija būs veidota tā, ka arī katrs apmeklētājs uz brīdi kļūs par Kalpotāju, pieliecot galvu mākslas un mūzikas priekšā. Pati izstāde Rīgas Mākslas telpā durvis vērs 18.maijā, bet koncerti „Kalpotājs. Blumbergs. Kamēr…” notiks 23. un 24.maijā.
