Labrīt

Ko Rīgai sola "Saskaņa" un Konstantīns Čekušins?

Labrīt

Vai Rīgas mēra amata kandidāti runā patiesību?

Senās mūzikas trieciendeva Rīgas svētkos - Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāla koncerti

Senās mūzikas trieciendeva Rīgas svētkos – deviņi Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāla koncerti

Laiks bez lieliem pūļiem kultūras ainavā ļauj izcelties smalkiem, maza mēroga projektiem. Tādus piedāvā arī Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls, kas rit visu augustu un iekļausies arī Rīgas svētku programmā. Gandrīz visas biļetes uz daudzveidīgajiem senās mūzikas koncertiem jau ir rezervētas, apliecinot tās popularitāti mūsdienu klausītāju vidū.

Ierastās senās mūzikas robežas jau daudzus gadus mērķtiecīgi paplašina diriģents Māris Kupčs ar domubiedriem. Kad Vecrīgā mēģina “Collegium Musicum Riga”, senā mūzika brīžam ieskanas arī Kaļķu ielā zem atvērtā loga, kontrastējot ar apkārtējo kafejnīcu un naktsklubu gaisotni. Tā, piemēram, ieskanas franču baroks – Fransuā Rebela (Francois Rebel) un Fransuā Frankēra (Francois Francceur) heroiskā pastorāle "Isméne" (1747).

Uzvedums “Isméne” 16.augustā ar krāšņiem tērpiem izskanēs Rīgas Doma dārzā. Un tas ir tikai viens no deviņiem senās mūzikas koncertiem, kas iekļausies Rīgas svētku nedēļas nogalē. Solistu vidū būs arī soprāns Ilze Grēvele-Skaraine un tenors Ansis Bētiņš.

“Pirmais izaicinājums ir tas, ka šis repertuārs ir tik daudzveidīgs un apjomīgs! Piektdien mēs dziedāsim Baha agrīnās kantātes, kur mēs dziedam gan kora partijas, gan nosacītas solistu ārijas. Savukārt svētdien ir veselas trīs izrādes – franču stils, kas ir ļoti izaicinoši. Pirmkārt, franču valoda, otrkārt, visa franču baroka muzikālā stilistika. Tas prasa ļoti labas iemaņas ne tikai teorētiski, bet arī praktiski,” stāsta Ilze Grēvele-Skaraine.

Un tikai pāris stundu iepriekš mūziķi iejutīsies pavisam citā laikmetā un noskaņā, dziedot 17.gadsimta vidū komponēto Džakomo Karissimi “Jefti” un Klaudio Monteverdi “Tankrēda un Klorindas divkauju”.

“Man ir jābūt stāstniekam, kurš izrādes laikā stāsta, kā Tankrēds ir saticis Klorindu pie Jeruzalemes vārtiem, domājot, ka viņa ir uzbrucējs. Visas emocijas un gaisotne man ir jāiznes caur vārdiem itāļu valodā un caur mūziku, ko Monteverdi ir sarakstījis,” atklāj Ansis Bētiņš.

Mūziķi atzīst, ka vienā dienā izdzīvot tik atšķirīgus uzvedumus nav viegli.

“Bet mums ir stundas pauze, kurā mēs nodarbojamies ar visu šo parūku, tērpu un grima likšanu, un varbūt tas ir tas brīdis, kad noskaņoties uz franču baroku. Kā Ilze saka, tā tiešām ir kā diena pret nakti – divas pilnīgi dažādas stilistikas. Bet man liekas, ka mums pagaidām diezgan labi izdodas,” smaidot saka Bētiņš.

“Vienā izrādē mēs esam mīlnieki, bet otrā viņš ir tēvs un es esmu viņa meita. Mēs ātri mainām tēlus!” atzīmē Grēvele-Skaraine.

Līdzās šiem uzvedumiem nedēļas nogales koncertos skanēs arī Johana Sebastiana Baha agrīnās kantātes, ko Latvijā atskaņo salīdzinoši reti; baroka laika sieviešu komponistu mūzika; kā arī 16.-17.gadsimta skaņdarbi koka pūšaminstrumentu ansamblim. Kopā ar solisti Elīnu Šimku piektdienas vakarā mūziķi atskaņos vācu baroka meistara Dītriha Bukstehūdes mūziku, stāsta diriģents un senās mūzikas pētnieks Māris Kupčs.

“Tā ir ārkārtīgi skaista mūzika. Bukstehūde ir pilnīgi nenovērts šajā ziņā.

Gan instrumentālās kamermūzikas, gan motešu ziņā. Protams, viņam ir ļoti daudz mūzikas, es atlasīju to, kas man pašam ļoti patīk. Kā jau es parasti daru – es spēlēju to, kas man patīk. Un to, kas man nepatīk, es nespēlēju,” uzsver Kupčs.

Gandrīz uz visiem šīs nedēļas koncertiem biļetes vairs nav pieejamas. Publikas interesi Kupčs skaidro ar senās mūzikas universālo valodu un emocionālo pieredzi, kas spēj sasniegt daudzus. Skaņdarbu izvēlē viņš cenšas iemīt arvien jaunas taciņas, lai parādītu klausītājiem, ka senā mūzika ir daudz plašāka par dažiem mūsdienās populārākajiem skaņdarbiem.

“Mēs esam pret to pliekanību, meinstrīmu, ka tu esi tikai tas un tikai tajā nišā.

Ja Bahs – tad tikai tas vai tas skaņdarbs. Un kāpēc vispār tikai Bahs? Ja, piemēram, Tēlemanim un Hendelim ir tik daudz skaņdarbu, kuri nekad nav spēlēti? Piemēram, Tēlemanim nevar izdot kopotos rakstus, jo neviens nekad nevarēs nopirkt to daudzumu, ko viņš ir uzrakstījis!” norāda Kupčs.

Rīgas Vēsturiskās mūzikas un dejas festivāls turpināsies ar koncertiem 22. un 29.augustā un noslēgsies 3.septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti