Senās mūzikas festivālā uzstāsies Sergejs Jēgers un baroka orķestris «Collegium Musicum Riga»

24. Starptautiskajā Senās mūzikas festivālā 14. jūlijā Rundāles pils Baltajā zālē ar krāšņu baroka un klasicisma laikmeta mūziku uzstāsies kontrtenors Sergejs Jēgers, baroka orķestris “Collegium Musicum Riga” un mākslinieciskais vadītājs Māris Kupčs. Koncerta programmā skanēs Georga Frīdriha Hendeļa, Volfganga Amadeja Mocarta, Antonio Vivaldi un citu komponistu mūzika.

Baroka orķestris “Collegium Musicum Riga” dibināts 1990. gadā, tā skanīgo nosaukumu aizgūstot no kāda 17. gadsimtā Rīgā pastāvējuša orķestra, informēja “Latvijas koncertu” sabiedrisko attiecību speciāliste Rinta Bružēvica. Kā toreiz, tā tagad “Collegium Musicum Riga” spēlējošos mūziķus vieno mīlestība pret baroka mūziku. Tās noslēpumu un skaistuma atklāsmē vieds un neatsverams palīgs ir arī kolektīva mākslinieciskais vadītājs – mērķtiecīgais senās mūzikas, arī baroka un klasicisma repertuāra smalkumu pētnieks Māris Kupčs. Pērn “Par izcilu sniegumu gada garumā” šis kolektīvs tika nominēts Lielajai mūzikas balvai, savukārt kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” pamanījām Latvijā un Vācijā meistarību kaldinājušās traversflautistes Maijas Kļaviņas vārdu.

Koncertā skanēs Georga Frīdriha Hendeļa Scherza infida no operas “Ariodante”, kuras tapšanu iedvesmoja Londonā iemīļotā dejotāja Marī Sallē, aicinot komponistu pēc franču parauga radīt dažas operas-baletus, tāpēc arī šajā skatuves darbā iekļauti baletnumuri un izmantots koris. Operas libreta autors nav zināms, taču sižets aizgūts no Antonio Salvi darba, kas balstīts uz slavenā renesanses dzejnieka Ludoviko Ariosto darba “Saniknotais Orlando”.  Apjomīgā un iespaidīgā ārija Scherza infida saistāma ar operas otro cēlienu un brīdi, kad Ariodante maldīgi notic sazvērestībai, ka mīļotā viņu piekrāpusi, un ir pilns dusmu, mulsuma un sāpju.

Veltījis operas žanram vairāk nekā trīsdesmit sava mūža gadu un sarakstījis vairāk nekā četrdesmit operas, 1741. gadā Hendelis pārtrauca strādāt šajā žanrā, pievēršoties citam - oratorijai, kas viņam atnesa nedalītu atzinību. Pretstatā opera seria, kur noteicošā bija itāļu valoda, oratorijas komponists rakstīja angļu valodā, balstoties uz Bībeles tematiku. Spilgtākie piemēri šajā žanrā ir oratorijas “Izraēļi Ēģiptē”, “Zauls”, “Mesija” un “Samsons”. Koncertā klausīsimies O Lord, whose mercies numberless no oratorijas “Zaulspirmā cēliena, kur Zaula greizsirdības un dusmu plosīts, Dāvids lūdz želastību.

Vīnes klasiķa Volfganga Amadeja Mocarta plašajā darbu sarakstā nav daudz tieši flautai rakstītu darbu. Starp komponista koncertžanra opusiem izceļas divi koncerti flautai un vēl viens flautai un arfai ar orķestri, kā arī Andante un Rondo Remažorā, kas skanēs koncertā travesflautas un orķestra saspēlē. Tas tapis 1781. gada aprīlī un veltīts tā ierosinātājam – itāļu vijolspēles virtuozam Antonio Bruneti – Zalcburgas galma orķestra koncertmeistaram.

Itāļu baroka meistars Antonio Vivaldi  bija personība ar vērienu - komponists, diriģents, vijolnieks, pedagogs un katoļu priesteris. Kaut arī vislabāk Vivaldi pazīstams kā instrumentālo koncertu autors, viņš radījis arī vairākas operas un kamermūzikas darbus dažādiem sastāviem, arī vokālās mākslas paraugus, tostarp kantātes solo balsij ar instrumentālu pavadījumu, kuru skaits sniedzas vairākos desmitos. Starp tām atrodam arī Cessate, omai cessate, kas veidota četrās daļās ar īsu instrumentālu ievadu. Tematiski, līdzīgi kā citi šī žanra paraugi 17. gadsimta nogalē un 18. gadsimta ieskaņā, arī šī kantāte asociatīvi saistāma ar pastorālām noskaņām un atsaucēm uz Senās Grieķijas mitoloģiskajiem tēliem.

Klausītājus priecēs arī Johana Ādama Hillera uvertīra no komiskās operas “Medības”, kas pirmizrādi ar lieliem panākumiem piedzīvoja 1770. gada 29. janvārī Leipcigā un uz dažādām skatuvēm regulāri atgriezās līdz pat 19. gadsimta nogalei. Hillers iemantojis atpazīstamību kā dziesmuspēles “tēvs”, bija vācu komponists, diriģents, pedagogs, muzikologs, aktīvs koncertdzīves organizētājs, rakstnieks.

Sadarbībā ar “Skaisto skatu aģentūru” tiks nodrošināts transports uz Rundāles pili. Interesentiem jāzvana pa tālruni: 67221767, 26415127. Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs. 24. Starptautisko Senās mūzikas festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.

 

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti