Sergejs Jēgers atskaņo fragmentu no Vivaldi operas „Oralndo furioso”, kas būs viens no interesantākajiem festivāla notikumiem. Sergejam Jēgeram šī partitūra esot patiešām liels izaicinājums divu iemeslu dēļ - pirmkārt, viņam ļoti ātri jāizdzied ārkārtīgi liels nošu apjoms, otrkārt, jātrenējas visu laiku būt dusmīgam, kāds arī ir šī darba titulvaronis Orlando.
„Ja pie viņa būtu nošu skaitītājs pieāķēts, tad tas nošu daudzums, kas izplūstu vienā „kvadrātsekundē” jeb kā to var definēt, ir ārkārtīgi mežonīgs. Kad viņš piekrita, viņš īstenībā nezināja, uz ko viņš parakstās. Vispār tas ir liels risks, tāpēc nāciet viņu atbalstīt,” stāsta operas diriģents Māris Kupčs.
Līdzās Sergejam Jēgeram Vivaldi operā piedalīsies vēl viens kontrtenors - starptautisku konkursu laureāts no Dānijas - Mortens Grovs Frandsens, kā arī latviešu mūziķi, spēlēs baroka orķestris „Collegium Musicum Riga”. Opera būs skatāma Spīķeru pagalmā 9.jūlijā.
Režisore Laura Groza-Ķibere tajā iesaistījusi arī Rīgas cirka māksliniekus, ko pati dēvē par ļoti interesantu eksperimentu: „Šo ideju „iedod” arī pats materiāls, kura darbība norit diezgan mītiskā vidē, kas pakļauta dažādām fantasmagoriskām norisēm. Un tad es iedomājos, ka labākais veids, kā to reprezentēt, ir izmantot cilvēkus, kas pārvalda īpašu ķermeņa plastiku, ko iemieso cirka mākslinieki. To noteica arī darbības vieta - pagalms, kas ir netālu no tirgus. Gribējās to visu atvieglināt, atbrīvoties no barokāla stīvuma un dabūt brīvību un performatīvu raksturu.”
Viens no izcilākajiem festivāla viesiem šogad būs Endrū Lourenss-Kings, kuru dēvē par baroka arfas spēles burvi. Viņš uzstāsies Lielajā ģildē kopā ar orķestri „Sinfonietta Rīga”. Lourenss-Kings festivālā viesosies jau otro reizi, pirmā bija pirms trim gadiem, kad viņš muzicēja Rundāles pilī. „Tie, kas bija klāt, noteikti atceras, cik tas bija saviļņojošs notikums, teikšu tā, vārda labākajā nozīmē - īsts kultūršoks. Un mums bija pilnīgi skaidrs, ka mēs ar šo neiedomājami aizrautīgo mūziķi gribam sadarboties vēl,” stāsta "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece.
Šoreiz Lielajā ģildē Endrū Lourenss-Kings kopā ar „Sinfonietta Rīga” atskaņos Henrija Persela mūzikas programmu. Arfa viņam ceļos līdzi no mājām Gernsī salā, kur viņam atrodas varena arfu kolekcija, un tās viņš izvietojis visās savās istabās un ne tikai. „Kā viņš intervijā stāstīja, ka viena franču arfa viņam atrodas virtuvē, un to viņš mīlot uzspēlēt tajos brīžos, kad viņš no rītiem vāra kafiju,” saka Kurpniece.
Līdzās Rīgai festivāla koncerti notiks arī Mazajā Mežotnes pilī un Rundāles pilī un to kopumā būs 10. To vidū arī jau tradicionālais koncertuzvedums bērniem, kura tēma šogad būs „Karaļa dārznieks un brīnumpuķe”. Koncerta producente Karina Bērziņa tam iedvesmojusies no skaistā Rundāles pils dārza.
Festivāla atklāšana notiks 8. jūlijā Rīgā, Spīķeru pagalmā, piedāvājot noskatīties Vara Klausītāja iestudēto Burkarda Valdisa dziesmu spēli „Pazudušais dēls”. To izrādīs uz speciāli izveidotas trīspakāpju skatuves, un tajā līdzās mūziķiem piedalīsies arī dejotāji un aktieri. Kāds būs viņa Pazudušais dēls, stāsta galvenās lomas atveidotājs Jānis Āmanis: „Tāds lepns, egoistisks, bet tajā pašā laikā tāds pašpuika, kā katrs jaunietis, kas vēlas dzīvot savu dzīvi un nevis pie vecākiem, un dodas dēkās meklēt labāko dzīvi, vienā brīdī atskāršot, ka vislabāk tomēr ir mājās.”
20.starptautiskais Senās mūzikas festivāls Latvijā notiks no 8. līdz 12.jūlijam.
