Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Kultūras rondo

Cilvēka sastapšanās ar dabu. Jegora Buimistera personālizstāde "M/Gallery" Rīgā

Kultūras rondo

"Brīvie vektori. Versija par Gundegu Repši". Ar monogrāfiju iepazīstina Anita Rožkalne

Cēsīs skanēs Sofijas Gubaiduļinas čellkoncerta “Saules dziesma” aranžējums korim

Saules dziesma čellam, vijolei un korim – festivāla «Čello Cēsis» izskaņā stīginstrumenti sabalsosies ar Latvijas Radio kori

Čellkoncertu "Saules dziesma" komponiste Sofija Gubaiduļina sarakstīja par godu izcilā čellista Mstislava Rostropoviča 70. dzimšanas dienai. Svētdien, 18. septembrī, to dzirdēsim festivālā "Čello Cēsis" franču čellista Žana Gijēna Keirasa lasījumā. Šo mūziķi latviešu klausītājiem bijusi iespēja iepazīt vairākkārt, viņam uzstājoties kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" un 2019. gadā Rudens kamermūzikas festivālā. 

Sofijas Gubaiduļinas darbs "Saules dziesma" ir Asīzes Franciska dzejoļa "Saules himna" (zināms arī kā "Māsa saule, brālis mēness") atainojums mūzikā. Tā ir lūgšana, kurā svētais pateicas visiem debesu un zemes spēkiem, māsai saulei un brālim mēnesim, un tās noslēgumā šis pateicības ceļš aizved pie māsas nāves. 

Komponiste pērn nosvinēja apaļu mūža jubileju, proti, 90 gadus. Viņas darbi Padomju Savienībā tika atskaņoti reti un netika ierakstīti, tādēļ Gubaiduļina sevi uzturēja, rakstot kino mūziku, tostarp partitūras animācijas filmām. 1975. gadā viņa bija viena no entuziastiem, kuri dibināja mūziķu apvienību, kas atskaņoja improvizētus skaņdarbus uz retiem Krievijas un Vidusāzijas instrumentiem. Pirmo reizi viņa devās uz Rietumiem 1985. gadā, bet pēc septiņiem gadiem pārcēlās uz dzīvi Hamburgā.

Ralfs Vons Viljamss ir viens no pazīstamākajiem britu simfonistiem. Starp viņa plašāk zināmajiem darbiem ir poēma "Cīrulis augšupejošs" simfoniskajam orķestrim un vijolei solo. 

Gubaiduļinas un Viljamsa skaņdarbus koncertā "Saules dziesma čellam, vijolei un korim" Vidzemes koncertzālē "Cēsis" atskaņos Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā. Korim piepulcēsies čella meistars Žans Gvijens Keirass no Francijas, vijolniece Paula Šūmane, Guntars Freibergs un lietuviešu kolēģis Pāvels Ginters pie sitaminstrumentiem. 

Šī programma ir īsts stīginstrumentu slavinājums, jo gan Vona Viljamsa "Cīrulis augšupejošs", gan Gubaiduļinas "Saules dziesma" ir izteikti stīginstrumentu solo darbi, 

Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" uzsver Kaspars Putniņš. Gubaiduļinas kompozīcija ir čello koncerts, un pavadījumā ir koris un sitaminstrumenti, atzīmē dirģents: "Korim ir teksts, bet kora funkcija ir vairāk tāda, kāda bija grieķu teātrī, proti, tā ir atmosfēra, kas ietērpj stāstu, skaņas scenogrāfija, telpas veidošana, kaut kāda refleksija par to, kas notiek ap galveno personāžu – čellistu. Čellists, manuprāt, šeit spēlē svētā Franciska lomu." 

Komponistei ļoti precīzā veidā izdevies tvert meklējumu ceļu, pauž Putniņš, atgādinādams, ka Asīzes Francisks bija nemiera dvēsele, kura vēra vaļā durvis, mēģināja pēc iespējas paplašināt apziņu un apjēgu par to, kas mēs esam. Viņaprāt, "Saules dziesma" pēc savas būtības ir ļoti rituālisks darbs.

Stāstīdams par Viljamsa darbu, Putniņš to popularitātes ziņā salīdzina ar Emīla Dārziņa "Melanholisko valsi" – tieši tik pazīstama anglosakšu pasaulē ir kompozīcija "Cīrulis augšupejošs". Diriģents un soliste Paula Šūmane mēģinājumā sprieduši, vai tas kādreiz ir atskaņots Latvijā. Koncertā "Saules dziesma čellam, vijolei un korim" dzirdēsim nevis oriģinālo versiju, bet Pola Dreitona pārlikumu, kas esot salīdzinoši nesen veikts un ir ārkārtīgi veiksmīgs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti