Orķestra “Sinfonietta Rīga” koncerts pērn Aknīstes graudu kaltē ar Platona Buravicka un Lindas Leimanes jaundarbiem bija viens no neparastākajiem festivāla “Sansusī” notikumiem. Ik gadu tas meklē jaunas spēles vietas un izpausmes formas un strikti ievēro tradīciju: programmu turēt noslēpumā līdz pat festivāla sākumam, intervijā Latvijas Radio 3 “Klasika” saka festivāla producents Jānis Laucenieks: “Mūsu draivs, kāpēc veidojam festivālu, ir tā interesantā programma un mākslas brīvība. Jo ne vienmēr sanāk laiks un iespēja eksperimentēt. Šeit, festivālā, mēs dodam iespēju eksperimentēt gan māksliniekiem, gan skatītājiem, ja viņi piesakās kā brīvprātīgie. Bet, tā kā festivāls ir maziņš, domāju, ka ļoti motivētie varēs sarunāt arī iespēju uzkāpt uz skatuves kādā vakarā.
Tas ir tāds komplekts – kopā pavadītais laiks un neziņa, kas tad īsti mūs sagaida. Bet notikumi savā starpā nepārklājas un teorētiski skatītājs var noklausīties visu, jo būs tikai viens programmas ceļš.”
Par spīti noslēpumainības plīvuram, dažu “Sansusī” mākslinieku vārdi jau ir zināmi. Piemēram, komponists Platons Buravickis radījis mūziku franču cirka grupas “Catalyst” izrādei. Savu starptautisko vērienu festivāls šogad paplašinājis, nostiprinot iepriekšējos gados neformāli aizsākto rezidenču programmu. To veido Rīgas Cirka skolas vadītāja Māra Pāvula, kura kopā ar māksliniekiem jau otro nedēļu uzturas Aknīstē.
“Šobrīd mums rezidencē ir pieci mākslinieki. Trīs no viņiem ir cirka mākslinieki no Francijas. Vēl pie mums ir vizuālā māksliniece Anda Lāce un Grieta Baula, kas strādā ar mūziku un komponēšanu,” atklāj Pāvula.
Mākslinieku uzdevums ir savā radošajā darbā iesaistīt arī Aknīstes iedzīvotājus.
Piemēram, Anda Lāce veido atmiņu tēmai veltītu darbu, kurā iesaista gan vietējos bērnus, gan Aknīstes psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientus. Dažus no rezidencēs tapušajiem darbiem varēs redzēt arī festivālā, citi domāti tieši vietējiem iedzīvotājiem ārpus festivāla laika.
Kā skaidro Māra Pāvula, šo rezidenču mērķis ir veidot jaundarbu tapšanu kopumā.
“Skaidrs, ka tas, kas notiek kopā ar jauniešiem un bērniem, šo izrāžu mērķis nav tik ļoti veidot kādu jaunu, izrādāmu darbu, bet palīdzēt viņiem izprast, kā top mākslas darbs un kā strādā šie mākslinieki,” viņa noslēdz.
Bērnu interese par radošajām darbnīcām esot liela, caur ko “Sansusī” veidotāji cer kliedēt arī citu vietējo piesardzību pret šādām daudziem vēl neierastām mākslas izpausmēm – klasiskās mūzikas koncertiem meža vidū, pianistu “muzikālajiem kautiņiem” pie ugunskura un izrādēm, kuras var piedzīvot jau tapšanas procesā.
“Mēs esam sevi iesūkuši tajā tik dziļi, ka ir sajūta, ka mēs nemaz vairs nevaram netaisīt!” par festivālu saka tā idejas autors un saimnieks, operdziedātājs Armands Siliņš, kura lauku īpašumā jau piekto gadu teltis slies simtiem mūzikas un mākslas cienītāju.
Siliņš atzīst – “Sansusī” ambīcijas un latiņa ik gadu kāpj, un turpināt šo kāpienu liek radīšanas prieks un siltās atsauksmes.
“Viena meitene stāstīja kolēģiem, kā notiek „Sansusī”, un viņi nokomentēja, ka tas izklausoties tā, it kā bērni taisītu šo festivālu. Tas bija tā – āāāāā! Laikam tas ir tas, kas rada to prieku izveidot festivālu tādu, kāds tas ir,” skaidro Siliņš.
Festivāls “Sansusī” sestdienas vakarā pievienosies arī Simtgades zaļumballes projektam un kopā ar vietējo pašvaldību uz robežas starp Aknīsti un “Sansusī” rīkos dejas pie graudu kaltes, kur spēlēs pūtēju ansamblis Ritvara Garozas vadībā.
