Kā saka Kaspars Putniņš – Svētās Marijas tēls ir bezgala ietilpīgs, trauslums un maigums tajā savienots ar neiedomājumu spēku un drosmi.
Sakrālā mūzika piedāvā ar svaigāku aci paraudzīties uz vērtībām, kas ir Rietumu kultūras pamatā, bet kuras ikdienā pat nepamanām, uzskata diriģents Kaspars Putniņš, kura veikums nesen augstu novērtēts Igaunijā – viņš saņēmis balvu par atdevīgu darbu Igaunijas mūzikas kultūrā.
Tā ir līdzīga balva mūsu Latvijas Lielajai mūzikas balvai. Sesto sezonu Kaspars Putniņš ir Igaunijas Filharmonijas kamerkora mākslinieciskais vadītājs.
“Tas nenoliedzami ir ļoti patīkami. Tas nozīmē to, ka Igaunijas mūzikas videi, tam, kādā veidā mēs ar kori tajā iekļaujamies, tas acīmredzot ir svarīgi,” pauž diriģents par balvu, ko viņš saņēma 1. oktobrī ceremonijā, kas notika jaunajā Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijas koncertzālē.
Kaspars Putniņš stāsta: “Viņiem ir vēl viena zāle Tallinā. Kas ir absolūti brīnišķīga, koncertzāle ar apmēram 450 vietām, kurā ieejot, tu jūties tā kā instrumenta vidū. Un tā, protams, ir viena no tādām lietām, kā mums Rīgā bezgala trūkst”.
Lai arī regulārs, Kaspars Putniņš Igaunijā tomēr ir viesis, viņš joprojām dzīvo Latvijā un veido lieliskas programmas ar Latvijas Radio kori.
Jaunākā no tām “Klātesošā” izskanēs 11. oktobrī Svētā Jāņa baznīcā, un tās centrālā ass šoreiz būs lūgšana “Ave Maria”.
Lūgšana “Ave Maria” ir visvairāk komponētais teksts mūzikas vēsturē. Šajā koncertā būs dzirdams, kā to interpretējuši 19. gadsimta dižgari – Fēlikss Mendelszons-Bartoldi un Johaness Brāmss un divi latviešu skaņraži – Maija Einfelde un Andris Dzenītis.
Būs arī citas kompozīcijas, balstītas psalmu un citos sakrālos tekstos.
“”Ave Maria” ir centrālais teksts, un Marija ir centrālais tēls, bet tur būs pietiekami daudz arī kontrastu un pietiekami daudz dramatisma šajā programmā. Tā nebūs tikai un vienīgi tāda komfortabla apcere,” sola diriģents.
Sakrālie dziedājumi laiku laikos veidojuši apmēram 90 procentus no patiesi vērtīga kora repertuāra, jo koris kā instruments Rietumu kultūrā ir sakņots baznīcā – atzīst Kaspars Putniņš.
Šodien līdzās tam, ka tā ir izcila mūzika, šie dziedājumi mums var kalpot arī kā atslēga, lai saprastu tos kodus un simbolus, kas joprojām veido mūsu identitāti, bet ko ikdienā uztveram kā pašsaprotamus.
Viens no simboliem noteikti ir Svētā Marija.
“Ja mēs iedomājamies kaut vai to, ka tā meitene, kad notika tie lielie notikumi, bija ārkārtīgi jauna pēc tā laika kultūras tradīcijas. Un vēl, ka pateikt “jā” tādam uzaicinājumam, kas ar viņu notika, faktiski tā laika kultūrā nozīmēja - pilnīgi skaidrs, ka tava dzīve tiks apgriezta kājām gaisā, nu tā maigi izsakoties. Bet tas varēja nozīmēt arī bojāeju.
Tātad tas ir tēls, kurš ir ne tikai trausls, gādīgs un mīlošs un tāds mātes arhetips, bet tas ir arī tēls, kurā ir neiedomājams spēks un neiedomājama drosme šajā pašā trauslumā, un tas ir savā ziņā tāds ideālas cilvēces tēls,” spriež Putniņš.
Senākās “Ave Maria” versijas programmā pārstāvēs 19. gadsimta dižgari Mendelszons-Bartoldi un Brāmss, kuru kormūzika – pēc Kaspara Putniņa stāstītā – Latvijā skan nepelnīti reti. Mūsdienu komponistus savukārt pārstāvēs Maijas Einfeldes un Andra Dzenīša opusi, kas ir ļoti atšķirīgi “Ave Maria” lasījumi.
“Manuprāt, Maija Einfelde ir latviešu mūzikā tāds tilts uz 19. gadsimtu. Ne tādā nozīmē, ka viņas mūzika būtu kaut kādā ziņā vecmodīga, bet tādā nozīmē, ka Maijas domāšanas veids, pamatīgums un dvēseles bagātīgums drīzāk piestāvētu 19. gadsimta milžu domāšanai iepretim varbūt citiem mums, kas šajā laikmetā ir ļoti fragmentēti.
Savukārt Andra darbs ir varbūt visskarbākais no visiem, tur ir daudz asu un dramatisku kontrastu,” stāsta diriģents.
Koncertā piedalīsies arī ērģelniece Ilze Reine, kura atskaņos Riharda Dubras meditāciju ērģelēm “Dievmātes skatiena pieskāriens”.
