Daudzi šodien pazīstami mākslinieki savu karjeru sākuši tieši šajā konkursā – pirmais uzvarētājs bija Intars Busulis, vēl zināmāko vārdu vidū – arī Kristīne Prauliņa, Daumants Kalniņš.
"Šīgada konkursā mūsu otrā kategorija ir džeza klavieres. Pirms vairāk nekā septiņiem gadiem tāda jau bijusi, un toreiz uzvarēja Kristaps Vanadziņš,” atgādina Briežkalns un atzīmē galvenos jaunumus, kas saistīti ar šīgada konkursu:
"Šogad esam saņēmuši 56 pieteikumus no 24 valstīm. Uz Rīgu esam uzaicinājuši 26 konkursantus, bet jaunums ir tāds, ka šogad pirmo reizi piedalās Āzijas valstis –
pirmoreiz ir no Japānas, pirmo reizi mums ir no Korejas un pirmo reizi arī mākslinieki no Ķīnas. Āzijā ir ļoti spēcīgi instrumentālisti, Amerikā ir ļoti labi dziedātāji, tā ka ļoti labi jutīsim un redzēsim, kāds ir pasaules jauno džeza mākslinieku līmenis."
Ik gadu konkursam ir savs rezidējošais mākslinieks, kurš pasniedz meistarklases, strādā žūrijā un uzstājas festivāla konkursa galā koncertā. Šīgada rezidējošā māksliniece ir Marija Žoau. "Ļoti interesanta dziedātāja, kuras meistarklases bauda skatīties un klausīties," atzīmē Briežkalns un atgādina, ka arī šogad, tāpat kā katru gadu,
konkursa uzvarētājs saņems 1500 eiro, otrās vietas ieguvējs – 1000 eiro, trešā vieta – 700 eiro.
Žūrijas pārstāvis maestro Raimonds Pauls atzīmē: "Patīkami, ka šis pasākums joprojām eksistē – tas džeza mīļotājiem ir liels notikums, un arī šogad te būs daudz laba, ko klausīties.
Man prieks arī par to, ka parādījušies ne tikai daudzi talantīgi latviešu dziedātāji, bet arī pianisti. Daudzi jau izglītojušies Eiropas valstīs un spēlē ļoti labi. Domāju, būs interesanti. Pats svarīgākais, lai konkursā būtu ļoti labs instruments – ceru, ka tas būs "Steinway". Klausīsimies un tad jau redzēsim – ceru, ka mūsu vidū parādīsies jauni, talantīgi izpildītāji, arī vokālisti.
Kā parasti, mums ir vokālistu trūkums, bet cerēsim, ka reiz viņu būs vairāk."
Par savu favorītu aicina balsot arī konkursa atbalstītājs "TELE 2" – to var darīt "Riga Jazz Stage" mājaslapā līdz pat konkursa pēdējai dienai. Konkursantam, kurš būs ieguvis visvairāk balsu, "TELE 2" pasniegs jaunākā modeļa viedtālruni, un, ja konkursants būs no Latvijas, veselu gadu tiks apmaksāti arī mobilie sakari.
"Riga Jazz Stage" direktore Diāna Briežkalna atzīst, ka ar mīlestību uz džezu viņu aplipinājis dzīvesbiedrs Māris Briežkalns. "Pēc izglītības esmu kordiriģente un profesionāla kultūras darbiniece. Nevarētu teikt, ka ļoti labi izprotu šo mūziku – drīzāk esmu amatiere, kā daudzi klausītāji zālē. Saprotu, kurš ir talantīgs, par daudz ko esmu sajūsmā, bet ne tādā līmenī kā Māris vai Maestro – viņi ir mūsu vislielākie mūzikas kritiķi.
Arī man konkursos bijušas daudzas simpātijas, kuras patikušas, bet žūrijas telpa ir slēgta, un kritēriji diezgan specifiski. Tomēr nekādu strīdu mājās nav."
Šī gada konkursa dalībniece no Latvijas Santa Šillere sajūsminās par Mariju Žoau: "Ļoti unikāls balss tembrs. Arī improvizācijas māksla ir tā, kas viņas unikalitāti paspilgtina vēl vairāk – liels pagodinājums, ka viņa būs Rīgā, mūs vērtēs un klausīsies, kā arī sniegs meistarklases!"
Jaunā dziedātāja vēl nevēlas atklāt visas kārtis, ko tieši viņa dziedās konkursā: "Māksliniekam tas parasti ir vissarežģītākais – astoņās minūtēs jāparāda viss, ko tu vari. Tas ir liels izaicinājums. Būs arī interesanti, kā citi konkursanti sevi prezentēs."
Santa Šillere šobrīd vēl studē Latvijas Mūzikas akadēmijā.
"Grēks dzīvot Latvijā un kā džeza vokālistam nepiedalīties konkursā, jo tā ir brīnišķīga platforma," iesaucas dziedātāja.
"Esmu klausījusies trīs "Riga Jazz Stage" konkursus pēc kārtas, tāpēc esmu pazīstama gan ar atmosfēru, kas tajā valda, gan arī tīri konceptuāli kā viss notiek. Te ir ļoti silti un mājīgi, un sajūta ir nevis kā konkursā, bet gan kā koncertā. Tas ir burvīgākais.
Jo džezs un improvizācija jau vien padara atmosfēru brīvāku – tāpēc konkursa sienas brūk un paliek tikai baudījums klausītājiem un arī pašiem dalībniekiem."
Šillere džezu studē ceturto gadu. "Man ļoti patīk tradicionālais džezs, rakstu arī savu mūziku. Man patīk, ka džezā nav viena konkrēta virziena – ir skandināvu vēsmas un Amerikas tradīcijas, bet kopumā tas ir unikāls žanrs, kurā jebkurš no mums var atrast sevi.
Nāku no muzikālas ģimenes; man ir diezgan stipras akadēmiskās mūzikas saknes – manā ģimenē ir gan diriģenti un pianisti, gan vijolnieki, un it kā jau arī man vajadzēja iet šajās pēdās,
bet brīdī, kad mācījos kordiriģentu nodaļā Jelgavas Mūzikas vidusskolā, Raitis Ašmanis, kurš Jelgavā vada bigbendu, uzaicināja mani dziedāt kopā ar to. Pāris gadus muzicējam kopā. Kopš tā brīža gribot negribot nevarēju šķirties no tā visa –
burtiski tajā atradu jaunu sevi. Gluži dabiski sekoju savai sirdsbalsij un turpināju mācības džeza studijās."
Savukārt pianists Atis Andersons, kurš startēs kategorijā "Džeza klavieres", par "Riga Jazz Stage" saka tā: "Tā ir iespēja iegūt jaunus kontaktus, savā ziņā – tas ir arī profesionāls izaicinājums sev pašam. Konkurence un līmenis ir diezgan augsts, cik nu esmu paklausījies pārējo konkursantu ierakstus. Iešu un spēlēšu mūziku, kas man patīk.”
Viņam pašam tuvāka ir klasiskā džeza tradīcija. "Nāku no vecās skolas, bet ar mūsdienu skatījumu. Mani uzrunā melodijas, harmonijas, tai pašā laikā patīk arī kāda disonanse pret izteikti melodisko. Spēlēšanās ar krāsām, padomāšana par katru noti – tas ir mans ideāls, uz ko eju."
Konkursā pianists iecerējis atskaņot arī savu oriģinālkompozīciju, ko pataupījis konkursa otrajai daļai. "Ja tik tālu sanāks tikt, tad dzirdēsiet arī manu oriģināldarbu, kuru rakstīju pirms gadiem diviem, klausoties un iedvesmojoties no kanādiešu trompetista Kenija Vīlera," stāsta pianists, kurš četrus gadus dzīvojis un studējis Londonā, kur ieguvis ne tikai bakalaura grādu, bet arī guvis uzvaru universitātes rīkotajā konkursā 2014. gadā.
Arī viņa izglītības pamats ir akadēmisks, bet džezu viņš atklājis 13 gadu vecumā. Sākumā mācījies Mediņskolā, bet drīz pēc Doma kora skolas atvēršanas iestājies tās džeza nodaļā. Londonā ieguvis bakalaura grādu, bet mūsu Mūzikas akadēmijā ticis pie maģistra grāda.
