Sajust džezu! Saruna ar «Riga Jazz Stage 2022» viesi Džeimisonu Rosu

Laikā no 7. līdz 9. aprīlim kinoteātrī "Splendid Palace" notiek starptautiskais džeza mākslinieku konkurss "Riga Jazz Stage 2022", kurā piedalās 23 dalībnieki no 13 valstīm. Žūrijā šogad ir arī amerikāņu bundzinieks un vokālists Džeimisons Ross (Jamison Ross), "Grammy" balvas nominants un prestižā Telonija Monka konkursa uzvarētājs.

Sestdienas, 9. aprīļa, rītā pulksten 11.00 kinoteātrī "Splendid Palace" viņš pasniegs arī publisku meistarklasi, bet vakarā pulksten 19.00 turpat "Splendid Palace" klausītāji  tiek aicināti uz Džeimisona Rosa un viņa trio koncertu. Pirms viesošanās Rīgā mūziķis telefona sarunā ar LSM.lv dalījās pārdomās par džeza mūziku mūsdienās. 

Skaņa, kas aizrauj!

Jautāts, kā vērtēs "Riga Jazz Stage 2022" konkursantus, Ross sacīja:  "Es meklēšu kādu ar atšķirīgu skaņu. Konkursos visi māk spēlēt instrumentus, visi zina, kā tas ir jādara! Es meklēju kādu, kas pārzina mūzikas vēsturi, tehniku, skaņu un paņēmienus un to visu spēj apvienot  unikālā, vienreizējā kopumā. Kad tas notiek, to var dzirdēt.

Tu vēlies dzirdēt mūziķi, kura skaņa pārkāpj skatuves robežas.

Tieši šādā veidā šeit tiek atrasti jauni mūziķi – viņu instrumenta skaņa rada sajūtu un aizrauj, arī to ceru sagaidīt no "Riga Jazz Stage" konkursantiem."

Jau ziņots, ka "Riga Jazz Stage 2022"  finālistu sarakstā iekļuvušas septiņas dziedātājas: Karīna Laugale, Katrīna Kabiņecka un Paula Saija no Latvijas, Amanda Bekere no Vācijas, Lūisa Balkvila no Apvienotās Karalistes, Eilula Ergula no Turcijas un Valentīna Fina no Itālijas, kā arī seši bundzinieki: Mareks Logins un Pauls Pokratnieks no Latvijas, Matiass Fišers-Mogensens no Dānijas, Janniks Ballmans no Beļģijas, Džovanni Paolo Liguori no Itālijas un Domo Brančs no ASV.

Tradīcija

Džeimisons Ross Eiropā un arī Latvijā ir viesojies jau iepriekš, Eiropas klausītājus novērtējot kā uzmanīgus un ar dziļu interesi mūzikā, kamēr ASV klausītāji meklē iesaistīšanos mūzikā un līdz ar to ir ekspresīvāki. Runājam arī par ASV daudzveidīgo džeza mūziku. Vispārīgi ieskicējot, Ņujorkā to var apgūt labākajās konservatorijās, kamēr Ņuorleānā seko gadsimtiem pārbaudītām tradīcijām, tikmēr Losandželosa saistās ar inovācijām. 

Džeimisons šim apgalvojumam piekrīt un ieskicē problemātiku: "Ņujorkas džeza skatuvi noteikti var uzskatīt par akadēmisku. Šajā pilsētā ir tik daudz jaunu mūziķu, kas cenšas iemācīties, kā spēlēt šo mūziku augstā līmenī. Viņiem šķiet, ka Ņujorkā to viņiem ļaus iemācīties. Nedomāju, ka tas ir slikti, bet pats dzīvoju Ņūorleānā, kur ir tik daudz dažādu stilu, skatuvju un kultūru vienā pilsētā. Spēlēju soulmūziku, kurā saplūdis džezs, r&b, gospelis un blūzs – to klausītāji saņem manos koncertos, kad dzird mani dziedam. Improvizāciju, eleganci no džeza, dvēseli no gospeļmūzikas un blūza, un r&b kompozīciju struktūru.

Es ticu koncepcijai, kura apvieno mūzikas vēsturi, bet Ņujorkā to ne vienmēr būs viegli izdarīt. Tur ir sava enerģija, kas nosaka, vai džezam jāskan tā, kā tas būtu jāspēlē. Tā vienmēr nav taisnība. Džeza mūzika nāk no afroamerikāņu mutvārdu folkloras, nevis no mācību grāmatas. Es nesaku, ka nedrīkst spēlēt nopietnu džezu, mīlu, kā to dara pianists Džeisons Morans (Jason Moran), bet viņš to dara ar citu perspektīvu. Nav runa par to, ka viens pareizāks par otru. Jautājums par tavu personīgo redzējumu, kas attiecīgi ļaus auditorijai piedzīvot džeza mūziku visplašākajās izpausmēs."

Katrs sava ceļa gājējs

Nereti džeza mūziķi kļūst par daļu no aktuālās popmūzikas radītājiem, vai tas kaut ko maina viņa džeza izpausmēs? "Arī džeza mūziķi drīkst izpausties popmūzikā, jo tā vai tā ikkatrs mūziķis atradīs veidu, kā darīt to, kas viņam patīk vislabāk. Katrs džeza mūziķis agrāk vai vēlāk atradīs savu skaņu. Tā nav nejaušība, ka džeza mūziķis pievēršas popmūzikai. Mans labs draugs Jahāns Svīts (Jahaan Sweet) ir džeza pianists, kas absolvējis Džuljarda skolu (prestiža konservatorija "The Juilliard School" – red), un viņš ir piedalījies Bejonses (Beyonce), Dreika lielāko albumu producēšanā. Šī pieredze viņu nepadara par mazāku džeza mūziķi un tāpat nepadara par popmūziķi.

Manuprāt, šī ir reize, kad jārunā par koncepciju sajaukšanos, kas ir daļa no mūsdienu mūzikas perspektīvas.

Tev ir jāatrod sava vieta mūzikā, lai nejustos, ka tu atsakies no džeza. Jautājums, kas esi tu pats?

Piemēram, mans gadījums – neesmu popmūzikā, man patīk r&b un soulmūzika. Tas ir mans devums mūzikai, mana perspektīva. Spēlējot mūziku, nedomāju par žanru, bet par sajūtu. Ja dzirdi džezu, jūti džezu – tātad, tas strādā!" pārdomās dalās Ross.

Rīgā mūziķis viesojas vēl pirms savas ASV tūres sākuma un jaunā albuma izdošanas pats savā, neatkarīgā mūzikas izdevniecībā "Affected Music", kuras mērķis ir parādīt, ka mūzikai piemīt spēks dziedēt, atklāt patiesības un iedvesmot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt