Ziemeļlatgales vīru dziesmu albums “Padzīdam i...” ir folkloras kopas “Upīte” ceturtais albums. Teju pirms gada tika prezentēts albums “Ryugts”, kurā bija dzirdamas dziesmas par mīlestību, cerību laiku, kāzām.
Jaunajā albumā iekļautas 17 Ziemeļlatgales dziesmas. Tās savas dzīves laikā no Upītes puses teicējiem pierakstīja novadpētnieks, dzejnieks, folklorists Ontons Slišāns, kurš folkloru vāca no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. 2009. gadā Ontons vadīja Upītes Tautas namā meistardarbnīcu “20. gs. pirmās puses visvairāk dziedātās dziesmas Upītes apkārtnē”, kas bija kā ierosme vīru dziesmas kādreiz salikt kopējā albumā.
“Tās vīru dziesmas, ja paklausās, tad daļa ir par mīlestību, daļa par kara tēmu – laikam par to arī vīri dziedāja pirms simt gadiem,”
saka folkloras kopas “Upīte” vadītājs Andris Slišāns.
Andra Slišana meita Kate Slišāne veidojusi albuma dziesmu apdares. Viņa stāsta: “Mans uzdevums bija izveidot katru dziesmu mazliet savādākā stilā, lai albums būtu interesants dažādiem klausītājiem. Lai būtu tā, ka vismaz viena dziesma patika.”
Albums tiks ierakstīts pusgada laikā. Tomēr ideja par albuma veidošana bija jau tad, kad vēl nebija iznācis pirms gada folkloras kopas “Upīte” trešais albums “Ryugts”. “Jau mēs runājām, ka mums nākošais būs puišu dziesmu albums. Un jau runājām par to, ka mēs mēģināsim arī iesaistīt savus draugus Latvijā populārus mūziķus,” atzīmē Slišāns.
Albuma tapšanā piedalījās Latvijā labi zināmi mūziķi: Renārs Kaupers, Kaspars Zlidnis, Jānis Strapcāns, Kristaps Rasims, Guntis Rasims, Katrīna Dimanta, Arnis Slobožaņins, tāpat ierakstā piedalījās arī Viļakas katoļu draudzes prāvests Guntars Skutels, grupa “Unknown Artist” un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolas audzēkņi.
Andris Slišāns skaidro, kas ieļauts albuma nosaukuma “Padzīdam i...” daudzpunktē: “Mēs pie nosaukuma ļoti ilgi strādājām un nevarējām izdomāt. Bija no sākuma pavisam vienkārši “17 vīru dziesmas”, sapratām, ka tas ir pārāk vienkārši. Viena no dziesmām tā arī saucas “Padzīdam i mes, boulini”; un “Padzīdami i...”, tas ir, ka padziedam, un jebko var iedomāties, vai nu padejojam vai jebko var darīt, vai šķiramies, vai saejam kopā.”
Droši vien, darot dažādas lietas, dziesma ir gājusi vienmēr līdzi – dziedot iet karā, dziedot mīl? Slišāns piekrīt: “Nu jā, tāpat arī šajā dziesmā, kurai ir nosaukums “Padzīdam i mes, bouleni”, tur arī to dzied, ka jādzied, kamēr mēs vēl esam kopā, jo pēc gada nevar zināt, kur mēs būsim.
Nu tāpēc arī izvēlējāmies beigās tādu nosaukumu, ka labāk darīt tagad, nevis kaut kad atlikt un nezin kad to izdarīt.”
Slišāns arī norāda – folkloras kopa albumu izdevusi, lai saglabātu un popularizētu to, kas ir bijis. “Zinu, ka tagad jau saka, ka diskus nav, kur ielikt daudziem, bet tajā pašā laikā ļoti daudzi arī tagad pēdējā laikā izdod vinila plates. Viņas vispār gandrīz nevienam nav, kur ielikt. Tas ir tāds kā apliecinājums darbam un vēstures saglabāšana un popularizēšana. Nākošajās paaudzēs nebūs jau tā, ka nebūs, kur ielikt to disku. Viņš tomēr saglabās to vērtību, jo nevar nekad zināt, kas notiks uz priekšu, vai kāds vēl dziedās vai nedziedās, vai vāks, bet kaut kas būs saglabājies,” stāsta Slišāns.
Par albuma vizuālo noformējumu parūpējās Andra Slišāna dēls Jēkabs, tagad viņam ir 10 gadu, bet, kad iesāka zīmēt, bija deviņi. “Visi tie ir viņa redzējums par tiem dziedošajiem vīriem. Citu dienu vienu uzzīmēja, citu dienu viņam iedvesma uznāca un desmit uzzīmēja. No sākuma mēs viņam pajautājām, lai viņš mums vāciņam izdomā, viņš vāciņam izdomāja, un tad viņam iedvesma nāca, ka būs, no kā izvēlēties, bet visi bija tik labi, ka visi bija jāliek iekšā,” atzīmē Slišāns.
Pilna intervija ar folkloras kopas “Upīte” vadītāju Andri Slišānu un viņa meitu, kopas dalībnieci, jaunā albuma dziesmu apdaru autori Kati Slišāni klausāma audio pielikumā.
