Festivālu 22. augustā Liepājas muzejā atklāja Čaikovska stīgu kvartets, piedāvājot Latvijā Gijas Kančeli skaņdarba pirmatskaņojumu. Stīgu kvartetā ir apvienojušies mūziķi no Spānijas, Krievijas, Francijas un Latvijas. Mūziķi satikās Parīzē, lai kopīgi atlidotu līdz Latvijai.
Vijolniece Eva Bindere stāsta, ka Gijas Kančeli skaņdarba versija stīgu kvartetam ir īpaši tuva, jo komponists viņai pats uzdāvinājis notis.
„Mēs spēlēsim Latvijā ļoti iemīļotā gruzīnu komponista skaņdarbu „Chiaroscuro”, kas tulkojumā nozīmē – gaismēnas. Skaņdarbs ir rakstīts stīgu kvartetu konkursam Itālijā. Kvarteta versijā Latvijā tiek spēlēts pirmo reizi,” atklāj Bindere.
Atkārtoti Gijas Kančeli un citu komponistu skaņdarbus kvarteta izpildījumā būs iespējams dzirdēt Kuldīgā, kur 24.augustā notiks vairāki festivāla koncerti. Par Evas Binderes piedalīšanos festivālā atzinīgus vārdus saka festivāla rīkotāja Dace Bluķe: „Viņa katru gadu brauc ar citiem sastāviem, ļoti interesantiem, ļoti kvalitatīvi augstvērtīgiem. Ņemot vērā mūsu budžeta kapacitāti - ja nebūtu tuvu un draudzīgu attiecību, tad tik augstas raudzes mūziķu piesaistīšana šim festivālam nebūtu iespējama.”
Festivāls „VIA BALTICA” notiek jau trešo gadu, vienkopus pulcējot galvenokārt Baltijas valstu mūziķus. Vienojošais ir Baltijas ceļš. Mūziķe Eva Bindere tajā piedalījās 16 gadu vecumā kopā ar draugiem - viņas atmiņās tā ir vispārēja sajūsma un eiforiskas sajūtas, kaut arī pusaudža vecumā bijušas minimālas politiskās zināšanas.
Šis un vēl citi notikumi ir devuši cilvēkiem iespēju brīvi pārvietoties, progress ir pat neaptverams, saka Eva Bindere. Tas dod arī iespēju muzicēt kopā ar citu pasaules valstu mūziķiem. „Pēc neilga laika es sāku studēt. 1997.gadā man bija iespēja saņemt stipendiju, lai studētu ASV. Tas bija apbrīnojami, cik īsā laika posmā notika kardinālas pārmaiņas. Bija taču neiedomājami, ka no Rīgas varētu aizlidot kaut kur, nevis caur Maskavu vai Pēterburgu. Arī tiešais telefona zvans uz Vāciju bija brīnums, es labi atceros, kad sāku studēt, kā tas notika caur telefona operatoru,” atceras vijolniece.
Festivāla rīkotāja Dace Bluķe atklāj kādu ieceri, kas tieši saistīta ar Baltijas ceļa norisēm. Tas nākotnē varētu sadārdzināt festivālu, bet būtu tā vērts.
Man ir ideja kādu no nākotnes festivāliem veltīt tiem skaņdarbiem, kurus šobrīd varam spēlēt, pateicoties Baltijas ceļam,” atklāj Bluķe.
„Ir vesela rinda ar mūziku, ko, ja šie notikumi nebūtu bijuši, mēs nevarētu spēlēt. Igauņu, latviešu, lietuviešu, kā arī ārzemju skaņdarbi, kuri bija aizliegti – emigrācijas latvieši, piemēram, Imants Mežraups. Nu nevienu nedrīkstēja spēlēt, kurš bija ārzemnieks. Tas pats Arvo Perts, kurš bija emigrējis, krievu komponists Šnitke,” stāsta festivāla rīkotāja.
Jaunākai paaudzei varētu būt nezināmi fakti, ka pirms neatkarības atjaunošanas daļa Latvijā dzīvojošo komponistu skaņdarbi bija aizliegti. Kā visspilgtāko piemēru Dace Bluķe min Imanta Kalniņa 4.simfoniju ar diviem fināliem – atļauto un neatļauto.
