“Tomass Cētmairs ir leģenda,“ iespēju kopā spēlēt vienā koncertā raksturo orķestra “Sinfonietta Rīga” koncertmeistare Marta Spārniņa.
Ja solists reizē ir arī kamerorķestra diriģents, klausītājos rodas ziņkārība ieraudzīt un sadzirdēt, kā rodas mūzikas brīnums un kas ir apbrīnojamā mūziķa spēja būt vienam veselam. Austriešu diriģents un vijolnieks Tomass Cētmairs ir Rīgā un kopā ar “Sinfonietta Rīga” gatavo programmu.
“Orķestrī spēlē lieliski mūziķi, te ir brīnišķīgi mūziķi, un tas rada kvalitāti,” atzīst Cētmairs.
Benjamina Britena Dubultkoncerts vijolei, altam un orķestrim latviešu klausītājiem būs atklājums, un pirmā iespēja dzirdēt, kā Britens rakstīja vēl studiju gados Londonas karaliskajā koledžā.
“Britena dubultkoncerts pirmoreiz atskaņots 1977.gadā pēc komponista nāves. Ir notis ar piezīmēm – tā ir oriģināla kopija ar daudziem labojumiem,” stāsta Cētmairs. “Britens darbu sāka rakstīt 1932.gadā, pāris dienās tapa pirmā daļa. Pēc pieciem mēnešiem jauneklīgais darbs jau bija pabeigts. Tas ilgi nogulēja atvilktnē, bet uzskatāms par vienu no spilgtākajiem opusiem vijolei un altam.”
Rīgā Dubultkoncertu kopā ar Cētmairu atskaņos alta vijolniece Rūta Killiusa, diriģenta dzīvesbiedre.
“Manuprāt, viņiem ļoti saskan tembri, abiem ir pilnasinīgs tonis, un saspēle ir ļoti organiska,” uzskata Marta Spārniņa.
Līdzās Britena ģēnijam sajūtams arī Francijas gars – Žans Ferī Rebels pilnīgi avangardiskā manierē 18.gs. tēlojis četru pamatelementu rašanos no haosa. Cētmairs neslēpj savu sajūsmu par pāris gadsimtu seno opusu “Elementi”.
“Rebela mūzikā mierīgums mijas ar vulkānisku spēku izvirdumu. To komponists panāk ar stīgu instrumentiem, bet flautas un pikolo flautas – tā ir satikšanās ar debesīm. Un ūdens esamība panākta ar legato un piano. Darbs ir fantastisks, ar tik daudzu stilu sajaukumu,” uzsver Cētmairs.
Rudens kamermūzikas atklāšanas koncerts Lielajā ģildē noslēgsies ar Haidna Oksfordas simfoniju – vienu no komponista mūzikas virsotnēm.
