„Belcea Quartet” 2017./2018. gada sezonā ir rezidējošais stīgu kvartets jaunajā Pjēra Bulēza koncertzālē Berlīnē, bet kopš 2010. gada Vīnes “Konzerthaus”. Šajā sezonā kvartets ir sajūsminājis klausītājus Londonas Vigmora zālē, Ķelnes filharmonijā, Amsterdamas “Muziekgebouw”, Seulas “Lotte Hall”, Parīzes filharmonijā, Berlīnes Pjēra Bulēza koncertzālē.
Kvarteta ieskaņotais Bēthovena stīgu kvartetu CD guva spožus panākumus un saņēma vairākus apbalvojumus, tajā skaitā prestižo “l’ECHO Klassik” balvu. 2012. gada Vīnes koncerts, kurā „Belcea Quator” atskaņoja Bēthovena stīgu kvartetus, tika translēts Mezzo TV.
„Belcea Quartet” vārds ir īstena koncertafišu intriga visā pasaulē. Londonā bāzētais stīgu kvartets pasūta jaundarbus un iestudē klasiskas vērtības kā personiski pazīdami komponistus - nepastarpināti, tieši un iedziļinoties mūzikas dziļākajā būtībā.
Galvenais kvartete dzinējspēks ir temperamentīgā rumāniete Korīna Belča, kuras sabiedrībā uzplaukst gan filozofiski apgarotais poļu altists Kšištofs Hoželskis un nopietnais franču vijolnieks Aksels Šahers, gan viņa tautietis - dzirkstoša humora un atbildības apveltītais čellists Antuāns Lederlēns.
Diriģents Normunds Šnē: ""Belcea” kvarteta maģiskās pievilcības atslēga ir neierobežots iztēles lauks un mūziķu rīcībā esošā skaņu krāsu palete. Neticami atšķirīgu personību spēja saplūst mūzikā ir apbrīnojama.”
Tikpat krāšņa un daudzveidīga kā kvarteta sastāvs būs arī Rudens kamermūzikas festivāla atklāšanas koncertprogramma. Jozefa Haidna Stīgu kvartets Remažorā, kas tapis “Vētru un dziņu” laikmeta pilnbriedā, ir uzskatāms par vienu no šī žanra pamatakmeņiem. Šis enerģijas, degsmes, arī jutekliska miera un pastorālu noskaņu caurvītais darbs stilistiski ir kā tilts starp klasicismu un baroku, un romantisma laikmetu.
Antonīna Dvoržāka stīgu kvartets uzskatāms par viņa slavenāko kamermūzikas opusu. Komponēts vien nepilnu mēnesi pēc slavenās simfonijas “No jaunās pasaules”, arī šis opuss pazīstams ar raksturojošu apakšnosaukumu - “Amerikāņu”, un muzikāli sabalsojas gan ar spiričueliem un Amerikas pamatiedzīvotāju tautas mūzikas ritmiem un melodijām, gan atskaņām no čehu komponista dzimtās zemes folkloras.
20. gadsimta mūzikas klasiķis Ģērģs Ligeti bija leģendāra personība, kura daiļrade un pārdomas par dažādiem mūzikas un mākslas aspektiem izraisījušas plašu rezonansi ne tikai muzikālajā sabiedrībā vien. Ungāru tautas mūzikā sakņotais Ligeti agrīnais meistardarbs “Métamorphoses nocturnes” ir viņa Pirmais stīgu kvartets. Tas rakstīts Budapeštā un pabeigts 1954. gadā, taču pirmatkaņojumu piedzīvoja 1958. gadā Vīnē, laikā, kad komponists jau bija pametis okupēto Ungāriju.
"Latvijas Koncertu” organizētais Rudens kamermūzikas festivāls šogad notiks no 5. līdz 20. oktobrim, piedāvājot klausītājiem gan liriskas noskaņas, gan ugunīgus ritmus, gan Vīnes klasiķu zelta repertuāru. Festivālā viesosies izcilās latviešu mūziķes – Baiba un Lauma Skrides; pasaulslavenā „Artemis Quartet” pirmā vijole Vineta Sareika; Londonā dzīvojošā latviešu pianiste Diāna Ketlere; spilgtā itāļu vijolniece Lorenca Borrani; „Sinfonietta Rīga” un citi mūziķi. Rudens kamermūzikas festivāla patrons – komponists Pēteris Vasks.
