Kā ziņots, kultūras dienu atklāšanas koncertā uzstājās Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Valsts Akadēmiskais koris „Latvija" un divi spoži solisti - vijolniece Baiba Skride un pianists Reinis Zariņš. Koncertā skanēja latviešu klasikas un mūsdienu mūzikas mūzikas pērles, tostarp Emīla Dārziņa „Melanholiskais valsis", Pētera Barisona un Riharda Dubras mūzika, Ērika Ešenvalda, Aldoņa Kalniņa un Jāzepa Vītola kora dziesmas.
Gan ķermenis, gan dvēsele vēl joprojām ir tajos divos koncertos. Teikšu godīgi, īstie vārdi vēl nav atrasti, jo pozitīvo emociju piesātinājums un ekstrakts ir uzlādējis diezgan spēcīgi," sajūtas pēc koncerta Frankfurtē un Rīgā stāsta diriģents Ainārs Rubiķis.
Frankfurtē bijis zināms risks piedāvāt koncertprogrammu ar latviešu komponistu skaņdarbiem, uzskata Rubiķis. Savukārt Latvijā, pēc diriģenta domām, mēs piedzīvojam mūzikas atdzimšanu.
„Ar latviešu mūziku mēs ārzemēs parādām, kas mēs esam," norāda diriģents.
Tāpat mūziķis atzīst, ka vairāk bijis satraucies no atbildības, uzstājoties Rīgā.
Stāstot par Novosibirskas operas atšķirību, vispirms Rubiķis norāda uz izmēriem, bet pēc tam izceļ ēkas arhitektonisko īpatnību. Operteātris būvēts kā kolizejs, tāpēc to arī saucot par Novosibirskas kolizeju.
„Novosibirskas operteātris varētu reprezentēt Krievijas plašo dvēseli un tīri ģeogrāfiski plašumu," - tā diriģents.
Stāstot par piedāvājumu strādāt Novosibirskā, diriģents atzīst, ka grūtākais esot bijis sagremot visai īpatnēji izteikto uzaicinājumu kļūt par operteātra māksliniecisko vadītāju. Savukārt mūziķi Novosibirskā Rubiķim šķituši sabiedēti. Pirmais uzdevums diriģentam bijis atbrīvot mūziķus no bailēm un pārliecināt, ka mūziķis uz skatuves var būt arī azartisks. Kopīgā darbā mūziķi diriģentam kļuvuši tuvi un viņš atzīst, ka „sirds, godīgi sakot, ir tur".