"Rostrum" laureātu vidū tā pirmsākumos ir tādi nozīmīgi vārdi kā Pendereckis, Ļutoslavskis, Ligeti un daudzi citi. No Latvijas godalgas saņēmuši Mārtiņš Viļums, Santa Ratniece, Ēriks Ešenvalds, Kristaps Pētersons, Krists Auznieks un vēl citi, un šogad konkursa 66. gadskārtā sirsnīgi suminām Jēkabu Jančevski, kurš par opusu "When" saņēmis vislielāko punktu skaitu jauno komponistu kategorijā līdz 30 gadiem.
"Tas bija pasūtījuma darbs, un galvenais vaininieks ir diriģents Kaspars Ādamsons, kurš veidoja programmu ar Latvijas Radio kori un aicināja mani uzrakstīt meditāciju čellam un jauktajam korim," stāsta Jančevskis. "Skaidrs bija viens – kaut kādā līmenī to meditāciju vajadzēja sasniegt, un ceru, ka kaut kādā mērā arī izdevās...
Meditācija ir visaptverošs jēdziens – tas nav tā "vienos vārtos".
Nevaru atbildēt, kas man viennozīmīgi ir meditācija, bet šī darba kontekstā mana meditācija bija kaut kas, kur uz brīdi tiek nojauktas laika robežas, tāpēc tempa ziņā izvēlējos maksimāli izstieptu laika līniju un palēnināta kadra iespaidu vismaz malējās daļās. Gribēju izstiept laiku, cik vien maksimāli tas iespējams."
Jēkaba Jančevska skaņdarbs jauktajam korim un čellam "When" ir kā vēstījums par mūžību. Šajā stāstā izmantotas Viljama Šekspīra rindas: "Un, kad viņš mirs, / Ņem pārvērt viņu mazās zvaigznītēs, / Tad debess seja atmirdzēs tik skaista, / Ka visa zeme nakti iemīlēs." (Kārļa Egles tulkojums)
"When" pirmatskaņoja Latvijas Radio koris, čellists Kristaps Bergs un diriģents Kaspars Ādamsons, taču to atkārtoti pavisam nesen kopā ar skaņu režisoru Normundu Slavu Latvijas Radio studijā ieskaņoja diriģents Jurģis Cābulis, čellists Kristaps Bergs un Rīgas Doma kora skolas jauktais koris. Turklāt šis ir viens no šīs komandas ierakstiem, kas būs klausāms arī apjomīgākā Jēkaba Jančevska autoralbumā.
Vaicāts, kā īsti bijis veidot jaunu interpretāciju, Jurģis Cābulis atklāj: "Kā interprets īpaši jau sagatavošanās posmā nevarēju aizrauties ar vārdu "meditācija", jo, manuprāt, skaņdarbs ir pietiekoši komplicēts, lai, to iestudējot, varētu aizrauties ar meditāciju...
Taču Rīgas Doma kora skolas jauktajam korim pēdējā laikā patīk mēģināt pārkost cietus riekstus, un domāju, ka šis bija viens no cietākajiem riekstiem, ko jebkad esam koduši, jo skaņdarbs rakstīts divdesmit četrām korbalsīm – astoņpadsmitgadīgi jaunieši nav pieraduši pie šādas mūzikas...
Skaņdarbu ierakstam gatavojām aptuveni mēnesi, un process bija interesants: brīdī, kad rakstījām un bija mēģinājumu process, kurā aktīvi piedalījās arī Jēkabs, nevienu brīdi nebija sajūtas, kā tas varētu izklausīties galarezultātā, jo procesā jau no malas nedzirdi. Tikai brīdī, kad Normunds Slava mums to visu samiksēja, sadzirdējām galarezultātu. Tad gan pats mēģināju palūkoties uz skaņdarbu kā uz meditāciju. Un varu teikt – jā, tā ir čella meditācija korim."
Viens no pirmajiem Jēkaba skolotājiem ir Ēriks Ešenvalds, kas arī guvis uzvaru “Rostrum”. Vaicāts, vai patīk tas, ka ik pa laikam kāds to atgādina un mēģina saklausīt līdzības, komponists saka tā: "Tas ir likumsakarīgi – domāju, Ēriks ir ļoti labs pasaules mēroga etalons, ar ko salīdzināt. Esmu pavadījis ļoti, ļoti skaistu laiku pie viņa – Ēriks man deva pirmos nopietnos padomus un palīdzēja man."
Interesanti, ka arī Selga Mence, Jēkaba Jančevska nākamā skolotāja, 90. gados atzinīgi novērtēta “Rostrum” konkursā.
"Manuprāt, panākumu atslēga, ko “atkodis” Jēkabs, rakstot kormūziku, ir tā, ka viņš spēj atrast neprātīgi dziļus un filozofiskus tekstus,
un arī šim skaņdarbam ir Šekspīra teksts, kuru kaut vai lasot vien, var pazust laikā. Arī pārējām kora dziesmām tieši teksts ir liela panākumu atslēga," atzīmē Cābulis.
"Tas ir precīzs novērojums, jo tas tā patiešām ir,” Jurģim Cābulim piekrīt Jančevskis.
“Es tiešām mokos ar tekstiem – dzeju lasu daudz un meklēju, mājās ir salīdzinoši daudz krājumu, bet es vienmēr mokos.
Kad zinu, kam un ko es rakstīšu, man ir tā viena egoistiskā ideja, jo gribu, lai teksts iet rokrokā ar ideju – negribu piekāpties tekstam. Negribu upurēt savu ideju vai muzikālo domu tekstam, kas mani līdz galam nepārliecina. Man vienmēr ir svarīgi tas, ka teksts mani paņem pilnībā."
Par komponēšanas procesu runājot – kādas ir Jančevska attiecības ar racionālo prātu, ar intuīciju un emocijām?
Jurģis Cābulis iegrimst pārdomās: “Laikam jau nepateikšu neko jaunu. Šobrīd ar Doma kora skolas jaukto kori, neskaitot šo skaņdarbu, esam ierakstījuši disku ar Jēkaba kormūziku, tas iznāks nākampavasar.
Jēkabs ir komponists, kurš korim māk rakstīt ļoti gudri.
Viņš pats ilgus gadus dziedājis korī un pats ļoti labi apzinās kora iespējas, kā diriģents strādājis izcilā korī. Viņš māk rakstīt tā, ka ne tikai klausītājiem, bet arī pašiem interpretiem mūzika izraisa dziļas emocijas. Ne reizi vien esmu redzējis, kā pēc "Atsaluma" raud ne tikai dāmas, bet arī kungi. Šobrīd tas ir viens no ejošākajiem skaņdarbiem pasaulē koru konkursos. Zinu arī, ka Jēkabs pēc dabas ir ļoti emocionāls cilvēks. Tas, ka viņš spēj komponēt gudri, spēj to apvienot ar kora iespējām, uzminēt, kas cilvēkiem attiecīgā dzīves situācijā ir vajadzīgs, un viņš komponē emocionāli – domāju, tas ir vienkārši lielisks komplekts!"
“Ļoti precīzi,” iesaucas Jēkabs. “Brīžam jau grūti nošķirt, kur beidzas emocionalitāte un sākas racionalitāte, un otrādi.
Es laikam vienmēr paļaujos. Pirmkārt, paļaujos uz intuīciju. Tā spēlē ļoti lielu lomu manā daiļradē.
Uz jautājumu, kādas tehnikas izmantoju, parasti saku, ka esmu diezgan garlaicīgs, jo rakstu intuitīvi. Protams, ir uzkrāta bagāža, bet rakstu intuitīvi un paļaujos uz savām emocijām."
