Diska prezentācija notiek visai neparastā vidē un gaisotnē – vilcienā Rīga-Sloka… Mūziķi iekārtojušies kupejas galā un vienu pēc otras pasažieriem ceļ priekšā jaunā albuma dziesmas. Zasulaukā radošajai grupai pievienojas arī Renārs Kaupers un tūlīt ķeras pie ģitāras, lai atskaņotu vienu no saviem veikumiem jaunajam albumam.
Pēc izkāpšanas Dzintaru stacijā mūziķi Māra Upmane-Holšteine un Renārs Kaupers stāsta par albuma prezentācijas neparasto veidu:
„Mums gribējās, lai tas būtu kustībā, jo Imants – tie ir ceļi, un Jūrmala ir tāda vieta, kas Imantam kā Ragaciema zēnam bija svarīga, tā kā mums likās viss ļoti simboliski. - Plus mēs atbraucām uz Dzintariem, kur, visticamāk, notiks nākamā Imanta Ziedoņa balvu laureātu cildināšanas ceremonija.”
Trešo albumu ar diviem iepriekšējiem vieno tas, ka visus tos iedvesmojusi Imanta Ziedoņa dzeja un visi tie tapuši brīvā atmosfērā vasarā Ziedoņa mājās Murjāņos. Bet ir arī atšķirības – akcentē Māra Upmane-Holšteine:
„Man ļoti patika, kā pateica Jānis Strapcāns, ka šis albums ir tāds, kā Ziedoņa matu ērkulis – izspūris un uz visām pusēm. Bet vēl es varu atzīmēt, ka pirmais albums saistījās ar to, ka viss notika pirmo reizi, mēs tikko bijām ar Ziedoni satikušies un bija tāda kā iemīlēšanās sajūta. Otrajā albumā mēs gājām dziļumā, rakām tās īstās patiesības. Bet trešajā albumā – mēs kā Sprīdīši, izstaigājuši pasauli, atnākam atpakaļ mājās, un ir tā vieglā māju sajūta”.
Par svarīgiem albuma dalībniekiem mūziķi dēvē arī vidi un dabu, ko viņi apdzīvojuši albuma tapšanas laikā, vienā no dziesmām dzirdama arī mājai blakus esošās Lojas upes čalošana.
Jānim Holšteinam-Upmanim Murjāņos aizvadītā vasaras nedēļa saistās ar absolūtu radošo brīvību un reizē ļoti intensīvu darbu, jo bijis jau ierasts gulēt iet tikai četros no rīta. Stāsts par mazajām dzīves laimītēm – tā mūziķis raksturo albuma tematiku:
''Par ikdienas lietiņām, ko mēs nenovērtējam lielajā bildē: pasakām šīs lietas caur maziem tēliem – caur kukainīti, caur zāles stiebriņu. Mazās laimītes ir arī ikdienas smaidi, ikdienas saskarsme un vienkārši mīlestība.''
Diska kopējo noskaņu labi raksturo arī tam dotais nosaukums „Loks paliek vaļā” – kā atzīst Jānis Strapcāns, tas atbild arī uz kādu fonda dalībniekiem daudz uzdotu jautājumu:
''Gaisā virmo jautājums, vai tas ir pēdējais, triloģiju noslēdzošais albums, vai būs vēl... Es teiktu – šis ir noslēdzošais, bet – loks paliek vaļā...''
Albums „Loks paliek vaļā” šonedēļ nācis klajā, bet decembra vidū – 13., 14. un 15.decembrī – Dzelzceļa muzejā notiks fonda „Viegli” Ziemassvētku koncerti, kuros skanēs gan jaunā, gan iepriekšējo albumu programma.
