Kā vēstīts, nopelni par Pasaules koru olimpiādes norisi Rīgā pieder leģendārajam diriģentam Imantam Kokaram. "Ideja radās apmēram 2004.gadā, tiklīdz Imants Kokars aktīvi iesaistījās Pasaules koru olimpiādes padomes darbā. Kad viņu bija nogurdinājusi ceļošana, palūdza mani viņu aizstāt šajā darbā. Kad to uzņemies, apzinies, ka koru olimpiāde ir jāatved uz Rīgu. Es viņam to apsolīju, un te nu mēs esam," saka Vanags.
Sākotnēji neticamā iecere ir īstenojusies - jau trešdien, 9.jūlijā, Rīgā sāksies Pasaules koru olimpiāde, kas pulcēs 27 000 dziedātāju no pieciem kontinentiem. Desmit dienu laikā risināsies ne tikai spraiga sacensība – koru konkursi 29 kategorijās, bet arī skanēs svētku koncerti, būs dalībnieku gājiens, notiks meistarklases un daudzi citi aizraujoši notikumi.
Pasaules koru olimpiāde ir pasaulē lielākais koru konkurss ar milzīgu kultūrizglītības programmu, kas ir ārkārtīgi nozīmīga sastāvdaļa. Te nu Latvijai ir tā lielā iespēja sevi parādīt visai pasaulei, mums ir arī iespēja pasauli aptvert savā redzeslokā un izmantot šo potenciālu - ekspertus, koru speciālistus, komponistus, diriģentus, izglītības cilvēkus un smelties no viņiem zināšanas," norāda Vanags.
Pasaules koru olimpiādē kori sacentīsies 29 kategorijās. Žūrijas pārstāve komponiste Selga Mence norāda - kori tiks vērtēti pēc jau izstrādātas kārtības, kas ir ne tikai olimpiādē, bet arī daudzos citos koru konkursos. "Ir speciāli izstrādāta punktu sistēma - par intonāciju, māksliniecisko sniegumu un tā tālāk. Kad katrs ir iedevis savu individuālo vērtējumu, ja ir vēl strīdīgas situācijas, ir žūrijas diskusijas," stāsta Mence.
Kori izvēlēti, gan klausoties atsūtītos ierakstus, gan skatot nošu materiālus. Savukārt čempionu kategorijas koru atlasē vērā tiek ņemti panākumi iepriekšējos koru konkursos. "Ja jau ir pieredze starptautiskos konkursos, protams, korim ir tiesības piedalīties čempionu kategorijām," norāda Vanags.
Selga Mence uzsver - atšķirībā no Latvijas konkursiem, kur ir priekšstats, ko no kura kora sagaidīt, Pasaules koru olimpiādē viss ir interesants un nezināms. "Ir arī kategorijas, kur koris ne tikai dzied, bet ir arī skatuviskā kustība, un ir jāvērtē viss priekšnesums kopumā. Mums būs daudz kas nepierasts," atzīst Mence.
Kori dziedās katrs pats savu izvēlēto repertuāru. "Te nu katrs koris un diriģents var parādīt savu radošo pieeju. Kopiespaids, ko vērtēs žūrija, zināmā mērā ir atkarīgs no tā, kāda ir kora izpratne par starptautiska konkursa programmu, kas nevar būt balstīta uz nacionālām lietām," saka Vanags. Kā norāda diriģents, pašmāju kori piedalīsies arī Latvijai šķietami neraksturīgās kategorijās, piemēram, "barbershop", gospeļu un šovu koru kategorijā.
Latviju olimpiādē pārstāvēs 102 kori. Viens no koriem, kuri piedalīsies Pasaules koru olimpiādē, ir Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas jauktais koris "Aura". Pagājušajā rudenī "Aura" piedalījās starptautiskajā koru konkursā Maltā, kur izcīnīja trīs zelta godalgas. Kora diriģents Edgars Vītols stāsta: "Kad uzzinājām, ka Pasaules koru olimpiāde notiks Rīgā, gatavojoties Maltas konkursam, jau cerējām, ka mums būs iespēja piedalīties arī Pasaules koru olimpiādē. Pieteicāmies un mūs uzreiz uzņēma tā saucamajā čempionu kategorijā, jo arī iepriekšējos konkursos bija ļoti labi rezultāti."
Koris ir pieteicies trīs kategorijās - laikmetīgā mūzika, garīgā mūzika un tautas mūzika ar skatuviskiem elementiem. "Ja reiz mēs esam sanākuši uz mēģinājumu un strādājam, noteikti daudz labāk ir, ja mēs gatavojam plašāku programmu, lai ir pārmaiņas," saka Vītols.
Kora "Aura" diriģents atzinīgi vērtē kora dziedātājus: "Fizmati ir ārkārtīgi darbspējīgi, precīzi, domāšanas veids ir pilnīgi citādāks nekā māksliniekiem. Fizmats uzreiz ierauga takti, notis, ceturtdaļas, bumbiņas, kātiņi, - viss sakārtojas, viņš uzreiz to zina. Mans kā diriģenta uzdevums ir mēģināt ārpus šīs kastītes veidot muzikālo niansi, frāzi, domu, saturu, raksturu."
Savukārt koris "Sōla", neskatoties uz pieredzi starptautiskos konkursos un panākumiem Pasaules koru olimpiādē, šogad olimpiādē piedalīsies kā viesmākslinieki - koris uzstāsies 15.jūlijā Latviešu garīgās mūzikas koncertā un 17.jūlijā kopā ar grupu "Instrumenti".
"Mēs katru gadu uzvedam populārās mūzikas programmu 14.februārī vai tuvu šim datuma, taču šāda pieredze kopā ar grupu "Sōlai" nav bijusi. Mēs esam ļoti pagodināti par to," uzsver "Sōla" korists Kārlis Veisbārdis.
"Sōla" gan nav vienīgais koris no Latvijas, kas ar labiem panākumiem piedalījušies Pasaules koru olimpiādē. "Koris "Kamēr…" ir visu laiku augstāko punktu skaitu ieguvušais koris olimpiādes vēsturē. Te var minēt arī korus "Gaudeamus", "Absolventi”, "Aija" un daudzus citus. Es ļoti ceru uz mūsu koru panākumiem, bet mums nevajag dzīvot eiforijā, ka Latvijā ir neuzvarami kori, tā jau arī nav. Brīnišķīgi dzied Āzijā, fantastiski dzied Dienvidāfrikā. To mēs visi redzēsim un dzirdēsim. Es pašreiz nevarētu nosaukt kādu favorītu, kuram noteikti ir garantēta zelta medaļa," saka Vanags.
Pasaules koru olimpiādes mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags norāda, ka domāts arī par to, lai koristi Rīgā justos gaidīti, lai bez mēģinājumiem, konkursiem un koncertiem būtu iespēja arī doties ekskursijās un iepazīt Rīgu. "Būs koncerti arī Siguldā, tāpēc kori, dodoties koncertēt, varēs redzēt kaut ko ārpus Rīgas. Koncerts Mežaparkā arī ir tūrisma cienīgs pasākums - doties uz mūsu svētnīcu un piedalīties tādā koncertā. Cik nu varēs, kori droši vien izmantos to laiku. Vajadzētu būt tā, ka šis brauciens paliek atmiņā uz mūžu," saka Romāns Vanags.
"Ļoti gribētos, lai no šī pasākuma ir ne tikai mākslinieciski skaists atlikums, bet arī lai Rīgai un Latvija ir kāds ekonomiskais labums. Visi cilvēki, kas atbrauc, kas dzied, kas redz, ka pie mums ir skaisti un viesmīlīgi, aicina arī citus te braukt. Ļoti gribas cerēt, ka tas sekmēs Rīgas tūrismu," uzsver komponiste Selga Mence.
Pasaules koru olimpiādes tiek rīkotas kopš 2000.gada un notiek reizi divos gados. Pasaules koru olimpiādi Rīgā rīko nodibinājums "Rīga 2014" sadarbībā ar Vācijas kultūras organizāciju "Interkultur".
