Rogovkas baznīcā ar vietējo iedzīvotāju gādību restaurē ērģeles

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Ja mēs gribam, lai pie mums kaut kas notiktu, pašiem ir jāiesaistās – tā par biedrības “Sovim ļaudim” izveidošanas ideju saka biedrības vadītāja Andra Zubko-Melne. Biedrība ar latgalisko nosaukumu izveidota Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā. Šobrīd, rakstot projektus un piesaistot līdzekļus, trīs kārtās tiek atjaunotas vietējā dievnama ērģeles. Ērģeļu remonta otrā posma darbi tuvojas noslēgumam.

Nautrēnu Romas katoļu baznīcas ērģeles ir lielas, būvētas pagājušā gadsimta 30.gados. Tajās iebūvētas 1542 stabules, un, kā stāsta ērģeļu meistars Alvis Melbārdis, šis vērienīgais instruments salīdzinājumā ar citiem Latvijā ir labi saglabājies.

“Mēs pašlaik beidzam otrā manuāļa skaņošanu. Pedālis ir jau salikts atpakaļ. Tad mēs vēl te dažus sīkumus sakārtosim arī pirmajā manuālī, tur ir dažas stabules, kas ir ļoti šķības, ir diezgan grūti spēlēt,” stāsta meistars.

Par to, ka dievnamam Rogovkā šobrīd notiek ērģeļu atjaunošana, paldies jāsaka vietējai iedzīvotājai Andrai Zubko-Melnei, kura, dibinot biedrību “Sovim ļaudim”, rakstīja projektus un piesaistīja finansējumu ērģeļu sakārtošanai.

Andra Zubko-Melne stāsta, ka viņu ērģeļu sakārtošanai uzrunāja kāds draudzes loceklis, un Andra, daudz nedomājot, uzņēmās šo pienākumu jeb, kā pati saka, ja mēs gribam, lai pie mums kaut kas notiek, pašiem ir jāiesaistās.

“Ērģeles, tas ir pavisam savādāk, tās ir pavisam citas izjūtas. Tad, kad ir klusums, tad baznīcai kaut kā pietrūkst. Varētu būt, ka tās ir baznīcas dvēsele, un mums kā draudzes locekļiem bija jāparūpējas, lai tā mūsu dvēsele skanētu,” saka Zubko-Melne.

Ērģeļu restaurēšana un finansējuma piesaistīšana prasa lielu darbu. Šobrīd ērģeļu atjaunošana izmaksājusi vairāk nekā 13 tūkstošus eiro, taču vēl būs nepieciešami apmēram pieci tūkstoši. Finansējumu un laiku prasīja arī ērģeļu būvēšana.

"Tajos laikos ērģeles bija izmaksājušas 16 tūkstošus latu un bija līdzekļi vākti desmit gadu garumā. Trīs tūkstoši pietrūka, un, izrādās, Kārlis Ulmanis 1939.gadā ziedoja divus ar pusi tūkstošus, lai šīs ērģeles mūsu draudzei varētu būt,” par instrumenta tapšanas vēsturi stāsta biedrības "Sovim ļaudim" dibinātāja.

Ērģeļu atjaunošana sadalīta trijās kārtās jeb trijos gados. Ja visu darītu uzreiz, ērģeles nebūtu kārtībā, bet tagad tās, kaut ar nepilnu jaudu, dievkalpojumos turpina skanēt, un baznīcā neiestājas klusums. Vietējie Rogovkas iedzīvotāji piekrīt, ka ērģeļu atjaunošana ir nepieciešama, jo bez šī instrumenta nav iedomājami baznīcas dievkalpojumi.

2017.gadā ir paredzēta ērģeļu restaurācijas noslēdzošā kārta, kurai par godu dievnamā plānots organizēt ērģeļmūzikas koncertu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti