Kultūras Rondo

Tendences Latvijas kino industrijā pēc "Lielā Kristapa" atlases

Kultūras Rondo

Liepāja – Latvijas galvaspilsēta - teātra versija par notikumiem 1919.gadā

Rīgas latviešu biedrība 150.jubileju svin ar plašu programmu oktobrī

Rīgas Latviešu biedrības 150. jubilejas pasākumus ievada koncerts «Mūžu mūžos būs dziesma»

Oktobrī ar plašu svētku programmu svinēs Rīgas Latviešu biedrības 150. jubileju. Svētku kulminācija gaidāma oktobra otrajā pusē, bet jau 4. oktobrī Rīgas Latviešu  biedrības Zelta zālē skanēs koncerts "Mūžu mūžos būs dziesma”. Tas ir arī atgādinājums, ka no pirmajiem pieciem Dziesmu svētkiem četrus organizēja tieši Rīgas Latviešu biedrība (RLB). Koncerta programmā iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuāra izlase – 26 dziesmas, no katriem dziesmu svētkiem pa vienai. Turklāt šis koncerts ir Valsts Akadēmiskā kora "Latvija” dāvinājums RLB jubilejā.

Koncertu "Mūžu mūžos būs dziesma” ieskandinās Jāņa Cimzes "Rīga dimd”, šī dziesma skanējusi arī  pirmajos Vispārējos Latviešu dziesmu svētkos 1873.gadā.

"Redziet, ar pirmajiem latviešu svētkiem bija tā, ka latviešu repertuārs bija gauži trūcīgs. Bet "Rīga dimd” ir simboliska ar savu nosaukumu,” atgādina Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas vadītājs, muzikologs Arvīds Bomiks. "Ar tādu lepnumu, kā tie 1019 cilvēki, kas dziedāja korī, sabrauca no visām Latvijas malām, izņemot Latgali. Tā viņi pulcējās. Domāju, ka tas bija ārkārtīgi liels lepnums cilvēkiem.”

Bomiks atgādina, ka 19. gadsimta 50.–60. gados tapa visdažādākās biedrības un latvietis pacēla galvu.

„Tā ir latviešu atdzimšana. Ja otrajos un trešajos dziesmu svētkos uz šiem latviešiem skatījās tā – ko nu viņi varēs, jo

dziesmu svētki nav latviešu izgudrojums. Vācijā, Šveicē, Austrijā notika, tepat Rīgā arī notika vācu dziesmu svētki, kur piedalījās 5000 dziedātāju. Te pēkšņi viena maza zemnieku tautiņa sāka apliecināt savu varēšanu, savu pašapziņu celt,” skaidro Bomiks.

Dziesmu svētku gājiens, vēlākos laikos arī koru sacensības ir tas, kas saglabājies līdz mūsu dienām. Arvīds Bomiks arī atklāj, kā radusies koncerta "Mūžu mūžos būs dziesma” ideja veidot dziesmu svētku repertuāra izlasi.

"Gribējās it kā atcerēties un, ja esam pirmo dziesmu svētku organizētāji, Guntim Gailītim, biedrības vadītājam, radās doma, kas būtu, ja veidotu koncertu, kurā būtu pārstāvēts visu svētku repertuārs. Pieķērāmies pie tās domas,” norāda Bomiks.

Sekoja tikšanās ar Valsts Akadēmisko kori "Latvija”, ar tā māksliniecisko vadītāju un diriģentu Māri Sirmo un kora direktoru Māri Ošleju. Plašs bijis dziesmu saraksts no katru svētku noslēguma koncerta repertuāra.

 "Gan RLB izskatīja šo sarakstu, piedāvāja savu versiju, koris arī savu versiju piedāvāja. Bija ārkārtīgi liels prieks, ka apmēram 90% gadījumu mūsu domas saskanēja. Tas ir labs rādītājs par izpratni, kas ir dziesmu svētki, kāds vēstījums jānes dziesmu svētku dziesmai,” uzskata Bomiks.

26 izraudzītās dziesmas koncertā diriģēs Valsts Akadēmiskā  kora "Latvija” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Sirmais, kā arī diriģenti Marika Austruma, Inita Kamarūte un Valdis Tomsons. Inita Kamarūte un Valdis Tomsons uzsver, ka koncerts būs ļoti dažāds.

"Repertuārs atspoguļos notikumus, kādos laikos ir bijusi Latvija, kas ar Latviju ir noticis,” norāda Valdis Tomsons.

"Izvēloties šo repertuāru, ņēmām vērā, ka tie ir latviešu dziesmu svētki.” bilst Inita Kamarūte.

"Dziesmu izvēle bija interesants process, redzēt, kāds bija kopējais repertuārs katrā gadā, tas vien jau bija notikums. Izvēlēties pagrūti.

Mans princips bija tāds, ka es gribēju tās dziesmas, kas nav bijušas pašas populārākas, bet atspoguļo to laiku,” atzīst Tomsons.

Piemēram, no 1948.gada svētkiem viņš izraudzījies Jāņa Ozoliņa dziesmu "Sveiciens Padomju Latvijai”, jo uzskata, ka tas ir mūsu vēstures aspekts un ir vērts atgādināt, ka esam bijuši spiesti dziedāt arī šādu repertuāru.

Rīgas Latviešu biedrības 150.jubilejas sarīkojumi oktobrī turpināsies un būs daudzveidīgi, gan priecējot ar Rīgas Latviešu biedrības māksliniecisko kolektīvu sniegumu, gan aicinot uz koncertu, kurā skanēs to komponistu skaņdarbi, kuri savulaik darbojušies Rīgas Latviešu biedrībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti