Pēc ietekmīgā mūzikas izdevuma "Gramophone" veiktā pētījuma Londonas Simfoniskais orķestris ieņem ceturto vietu pasaules simfonisko orķestru spicē. Tas ir arī senākais simfoniskais orķestris Londonā, kurš šobrīd darbojas impulsīvi talantīgā diriģenta Valērija Gergijeva vadībā, pieaicinot viesdiriģentus - Danielu Hārdingu un Maiklu Tilsonu Tomasu.
Rīgā Londonas Simfonisko orķestri vadīs britu karaliskās operas "Covent Garden" galvenais diriģents un Romas "Santa Cecilia" Nacionālās akadēmijas orķestra mākslinieciskais vadītājs Sers Antonio Papano. Būdams lielisks koncertmeistars un vokālās tehnikas pazinējs, Papano ir daudzu dziedātāju iemīļots interprets, kurš, nepretodamies savai itāļa dabai, atzīst - ja viņa domas nav mūzikā, tad tās ir izsmalcināta vīna un gastronomijas pasaulē.
Jau kopš 1982.gada Londonas Simfoniskā orķestra mājvieta ir ievērojamais Bārbikana kultūras centrs Londonā. Sezonā orķestris sniedz ap 140 koncertu, vienlīdz bieži koncertējot gan savā mājvietā, gan citviet pasaulē.
Londonas Simfoniskais orķestris ir līderis tieši ierakstu apjoma un daudzveidības ziņā. Skatītājiem visā pasaulē spilgtā atmiņā ir Londonas simfoniķu uzstāšanās olimpisko spēļu atklāšanā kopā ar Rovanu Atkinsonu diriģenta Saimona Retla vadībā. Orķestra mūziķu veikums dzirdams tādās kinolentēs kā "Harijs Poters", "Zvaigžņu kari", "Karaļa runa", "Supermens" un citās.
Koncerta programmā Latvijas Nacionālajā operā ietverta britu komponista Edvarda Elgara Otrā simfonija, kas ir vien pāris gadu jaunāka par Londonas Simfonisko orķestri. Partitūra veltīta karalim Edvardam VII un tika pirmatskaņota paša komponista vadībā. "Kaislīgs dvēseles svētceļojums" - tā par Otro simfoniju sacījis Elgars.
Savukārt Ludviga van Bēthovena Vijolkoncerts ierindojas starp pašiem zināmākajiem opusiem šim soloinstrumentam, Dānijā dzimušais vijolnieks Nikolajs Znaiders, kurš minēto koncertu vairākkārt atskaņojis gan ar Dānijas un Leipcigas "Gewandhaus", gan Izraēlas filharmonisko un Kenedija centra Nacionālo simfonisko orķestri, atzīst, ka Bēthovena koncerts ir kā Bībele vijolnieka repertuārā. Vieni Znaidera spēli raksturo kā poētiski elegantu, citi - kā vīrišķīgu un daiļrunīgu, taču visi ir vienisprātis, ka Karalienes Elizabetes konkursa laureāts (1997) apveltīts ar teicami izkoptu spēlēs tehniku. Nikolaja Znaidera rīcībā ir Gvarnēri 1714.gadā darināts instruments, ko savulaik spēlējis leģendārais Fricis Kreislers.
