Koncerta programmā iekļautais Magnusa Lindberga opuss “Aventures” savulaik tika veltīts Somijas kamerorķestrim “Avanti!”.
“Lindberga darbs ir interesants, postmoderns atskats uz klasiskās mūzikas vēsturi – tur ir izmantoti citāti no mums ļoti labi zināmiem un dažiem pilnīgi nezināmiem darbiem.
Es šo nekādā ziņā negribētu nosaukt par muzikālu rasolu, kur viss vienkārši ielikts un samiksēts. Tā ir kolosāla Lindberga spēja radīt savu pasauli no citu komponistu materiāliem. Tajā pašā laikā mēs jūtam Lindberga gara klātbūtni, viņa orķestrācijas prasmi,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" skaidro Normunds Šnē.
No Žana Sibēliusa daiļrades koncertam izvēlēta Trešā simfonija. Šnē atzīmē, ka tās atskaņošana no interpretiem prasa lielu meistarību. Viņš turpina:
“Galvenais, ko es gribētu uzsvērt, ir Sibēliusa godīgums pret mūziku. Tur nav lieku nošu, koķetērijas.
[..] Viņam svarīgi pateikt to, ko viņš vēlas pateikt.”
Kā izrādās, Sibēliusa mūzika ir spēcīga latviešu komponista Edgara Mākena ietekme. Viņš koncerta programmu bagātinās ar skaņdarbu “Poētika”. Taujāts, kas rosinājis šī jaundarba tapšanu, Mākens atbild: “Te liela loma Artim Sīmanim, kurš ir Rīgas Saksofonu kvarteta vadītājs un dibinātājs. Šī būtība ir viņa ideja, šādu darbu pasūtīt. Es to, protams, ar uztraukumu un bailēm uzņēmos, bet,
šķiet, ka ir sanācis diezgan jaudīgi – man brīžiem patīk skaļi rakstīt. Katrā ziņā tas ir mans liels gods, ka es varu ar "Sinfonietta Rīga" un Rīgas Saksofonu kvartetu kopā taisīt šādu darbu.”
Mākens jau iepriekš rakstījis saksofonu kvartetam – līdz ar to šī instrumentālā sastāva savdabīgo skanējumu jau ir iepazinis. Saksofona tembru komponists nespēj nodalīt no džeza, jo, viņaprāt, tie ir neatraujami saistīti. Šī noskaņa būs jaušama arī orķestra skanējumā.
“Poētika” ir Edgara Mākena pirmais darbs orķestrim, un Normunds Šnē to vērtē kā ļoti prasmīgu talantīgā komponista veikumu. Viņš piebilst, ka ne katram komponistam pirkstos, sirdī un galvā ir orķestra pārvaldīšanas spēja.
Svarīgi atgādināt, ka Mākena daiļradi spēcīgi ietekmējusi teātra pieredze un, kā pēc jaundarba nosaukuma varam spriest, arī Aristoteļa hrestomātiskais darbs “Poētika”. Jaundarbā traģēdijai raksturīgo divu spēku pretstāvēšanu izspēlēs saksofoni un metāla pūšaminstrumenti.
Bez jaundarba un Skandināvijas iedvesmotas programmas īpašais ir tas, ka šis koncerts būs ar publiku. Šnē atzīst, ka vairāk nekā pusgads bez klausītājiem zālē ir daudz, un kaut kādā ziņā savstarpējais sarašanas process būs jāsāk no jauna. Tajā pašā laikā diriģents uzsver – tā ir iedvesma, ko, muzicējot attālināti, sajust nevar.