Rīgā uzstāsies «Brāmsa trio»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

22. maijā plkst. 19 Lielajā ģildē ar vienīgo koncertu Rīgā šogad uzstāsies vairāku starptautisku kamermūzikas konkursu laureāts –  „Brāmsa trio” no Krievijas, lsm.lv informē koncerta rīkotāji.

Klavieru trio, kura sastāvā muzicē pianiste Natālija Rubinšteina, vijolnieks Nikolajs Sačenko un čellists Kirils Rodins, Rīgas klausītājiem piedāvās divu izcilu krievu komponistu sacerējumus klavieru trio sastāvam – Pētera Čaikovska Klavieru trio, kas tiek uzskatīts par komponista sarežģītāko klavierēm rakstīto skaņdarbu, un Dmitrija Šostakoviča Otro klavieru trio.

"Brāmsa trio" ir XIII Starptautiskā kameransambļu konkursa Trapani (Itālija, 1993) un I Starptautiskā J. Joahima konkursa Veimārā (Vācija, 1996) laureāts. Trio ir vienīgais Krievijas kameransamblis, kas koncertējis Lincas koncertzāles "Brucknerhaus" Lielajā zālē un Stambulas koncertzālē "Cemal Reşit Rey", kā arī pirmais laicīgais kolektīvs, kas ar solo koncertu uzstājies Sv. Trīsvienības Sergija klosterī, kas uzskatāms par Krievijas pareizticības garīgo centru. Pēdējā laikā "Brāmsa trio" ar panākumiem piedalījies starptautiskos mūzikas festivālos Vīnē, Romā, Briselē, Stambulā, Melburnā, Seulā, Zagrebā, Poznaņā, Maskavā un Sanktpēterburgā.

Koncertā Rīgā "Brāmsa trio" atskaņos Pētera Čaikovska Klavieru trio un Dmitrija Šostakoviča Otro klavieru trio, par kuru izpildījumu mūziķi ir jau iepriekš saņēmuši nedalītu kritiķu un publikas atzinību. Pēc koncerta Polijas pilsētā Poznaņa laikraksts „Gazeta Wyborcza” par Čaikovska Klavieru trio rakstīja:

"Brāmsa trio" ir spilgts krievu romantiskā muzicēšanas stila pārstāvis... Skaņas sulīgums un acumirklīgā noskaņu maiņa pārsteidza, mūziķi pilnībā izmantoja izdevību nodemonstrēt instrumentālo meistarību un spēlēja uz spēju robežas... Čaikovska Klavieru trio bija īsts ekspresijas izvirdums.”

Savukārt par Šostakoviča Klavieru trio atskaņojumu mākslas zinātniece Svetlana Petuhova rakstīja: „..Šostakoviča izpildījums spilgts, pārliecinošs, bieži pat lapidārs labā nozīmē, tas nedeva iespēju parastajām (nesaraujami saistītām ar priekšstatiem par šo konkrēto sacerējumu) filozofiskajām šaubām un pārdomām, bet aiztraucās garām gluži vienā, tikko dzimušā daudzslāņainā un daudzveidīgā emocionālā straumē.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti