Rīgā un Valmierā viesosies pūšaminstrumentu virtuozi no ASV

Mūslaiku amerikāņu komponistu krāšņākos skaņdarbus pūšaminstrumentiem, kas balstīti labākajās amerikāņu džeza tradīcijās, divos koncertos Latvijā atskaņos viesi - Mērijas Hārdinas-Beiloras Universitātes pūtēju orķestris diriģenta Nila Landsberga vadībā, informē koncertu organizatori.

16. martā plkst. 18 Lielajā ģildē notiks krāšņs koncerts, kurā uzstāsies pūšaminstrumentu virtuozi no ASV – Mērijas Hārdinas-Beiloras Universitātes pūtēju orķestris diriģenta Nila Landsberga vadībā. Koncertā viņu skanējumu kuplinās Latvijas Universitātes pūtēju orķestris un diriģenti Jānis Puriņš un Jānis Kaģis. Ieja koncertā būs bez maksas ar ielūgumiem, kurus iespējams saņemt visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās.

Dienu iepriekš - 15. martā, plkst. 18.30 - pūšaminstrumentu virtuozi no ASV uzstāsies Valmieras Kultūras centrā, kur viņiem pievienosies Valmieras pūtēju orķestris "Signāls" diriģenta Mārtiņa Birņa vadībā. Arī šajā koncertā, pateicoties labdaru atbalstam, ieeja būs bez maksas.

Koncertam Rīgā un Valmierā mūziķi kopīgi ar Latvijas pūtēju orķestriem gatavo krāšņu programmu, kurā dzirdēsim tādus skaņdarbus kā Vinsenta Persičeti “Divertisments pūtēju orķestrim”, Džona Filipa Sousa “Baltā roze”, Stīvena Braienta “Krēsla”, Gustava Holsta “Otrā svīta Fa mažorā”, Frenka Tičeli “Patvērums”, Deivida Gilingema “Pamatus” un leģendārā latviešu komponista Gunāra Ordelovska skaņdarbu “Parādes maršs”.

Mūslaiku amerikāņu komponists Deivids R. Gilingems (1947) īpaši veiksmīgi darbojas pūtēju orķestra mūzikas žanrā – kritiķi dēvē viņa instrumentācijas par “īpaši individualizētām, klausītāju garīgo un emocionālo pasauli stimulējošām”. Skaņdarbs “Pamati” (2017) tapis pēc Mērijas Hārdinas-Beiloras Universitātes koledžu un muzikālo kolektīvu pasūtījuma kā veltījums jaunuzceltajam Izpildītājmākslu centram. Tajā komponists dziedājuma simbolisko nozīmi paplašina, velkot paralēles starp Jēzu Kristu kā vienīgo patieso baznīcas pamatu un jaunuzcelto būvi kā stipru un noturīgu pamatu mākslinieciskā jaunradē.

Filadelfijā (ASV) dzimušais komponists, pedagogs un pianists Vinsents Persičeti (1915-1987) savas radošās dzīves laikā ne vien komponējis visdažādāko žanru opusus, bet arī paspējis kompozīcijas mākslā skolot Filipu Glāsu un Lovelu Libermanu, 1950. gadā komponētais Divertisments pūtēju orķestrim sākotnēji iecerēts kā simfonisks darbs, taču stīgu instrumenti partitūrā tā arī nav parādījušies. Persičeti raksta: “Komponistus bieži atbaida sliktie stereotipi, kuri saistīti ar pūtēju orķestra ikdienu – pilsētas svētkos maršējošu kolektīvu šķībi skanošās trompetes, sēcošās obojas, ārā jūkošās klarnetes.” Taču Vinsenta Persičeti seši īsie skaņdarbi ir pilnīgs pretmets iepriekš teiktajam - vietām ritmiski, vietām kontrapunktiski, eleganti humoristiski un liriski nostalģiski, tie ir augstvērtīgas kompozīcijas tehnikas paraugs.

Džons Filips Sousa (1854-1932) 19./20. gadsimtu mijā personificējis salīdzinoši jaunās ASV nācijas nevainību un pārdrošo enerģiju – viņa orķestris “Sousa Band” dzimtās zemes mūziku nesis simtiem Amerikas pilsētu un iepazīstinājis ar to visu pasauli. Lai gan komponists darbojies visdažādākajos žanros no simfoniskām poēmām līdz operām, lielākā daļa viņa darbu veltīti tieši pūtēju kolektīviem. Džons Filips Sousa mēdzis teikt, ka īsts maršs “liek dejot pat vīram ar koka kāju” un viņa skaņdarbi ir tiešām aizraujoši. Dzīvespriecīgais un enerģiskais maršs “Baltā roze” (1917) balstīts C.C. Frika operas “Nittaunis” muzikālajā materiālā ar ievadu un “kaujas skatu”.

Stīvens Briants (1972) no Litlrokas Arkanzasas štatā komponē un diriģē simfonisko, elektronisko un kamermūziku, no skaņu mākslas sagaidot, ka tā “nolēks no skatuves, paņems klausītāju aiz apkakles un neglābjami ievilks skaņu pasaulē”. Skaņdarbu “Krēsla” (2004) pasūtījis Langlijas orķestris, par ko komponists stāsta: “Skaņdarba vienkāršībā cenšos fiksēt krēslas laikam raksturīgo mieru un apcerīgumu, kuru iluminē saulrieta ugunīgie, žilbinošie stari. Mani vienmēr uzrunājis vakaram raksturīgais paradokss, duālisms – jūtos kā liecinieks episkam notikumam, dramatiska miera mirkļiem klusumā un palēninājumā.”

Kolorītā latviešu komponista un trombonista Gunāra Ordelovska (1927-1990) ''Parādes maršs''  ir viens no Latvijas pūtēju orķestra zelta repertuāra skaņdarbiem. Komponists uzskatāms par latviešu pūtēju orķestru mūsdienu skolas pamatlicēju – kā mākslinieks viņš spēlējis profesionālos kolektīvos un vadījis tos, kā pedagogs izglītojis jaunos censoņus Latvijas Valsts konservatorijā. Gunāra Ordelovska marši, tostarp arī “Parādes maršs”, turpina priecēt mūziķus un klausītājus gan Latvijā, gan visā pasaulē.

Britu mūzikas dižgara Gustava Teodora Holsta (1874-1934) mūzika pelnīto atzinību gūst pēc Pirmā pasaules kara, taču jaunības dienās komponists iztiku pelna, profesionālā līmenī spēlējot trombonu un strādājot kā skolotājs. Otrā svīta Fa mažorā (1911) pirmatskaņota 1922. gadā. Tā sastāv no četrām daļām, kuru tēmas aizgūtas angļu tautas mūzikā. Svīta uzskatāma par vienu no populārākajiem pūtēju orķestrim veltītajiem cikliem Lielbritānijā, kā arī tikusi aranžēta simfoniskajam orķestrim ar nosaukumu “Hempšīras svīta”.

Komponista Frenka Tičeli (1958) veikumu mūzikas kritiķi slavē kā “optimistisku un pārdomātu”, “spīdoši efektīgu”, “spēcīgi un dziļi izjustu, instrumentāli pārsteidzoši krāsainu”. Savu mūziku viņš diriģējis Amerikā, Eiropā un Āzijā, saņemot visdažādākās balvas un goda zīmes. Skaņdarbu “Patvērums” (2006) komponējis kā veltījumu ilggadējam draugam, diriģentam un mežradzniekam H. Robertam Reinoldsam. Darba nosaukums ir simbolisks – patvērums var nozīmēt vientulību, mieru, lūgšanu un aizsardzību; var norādīt uz vietu, kura ir neieņemama un nepieejama, vai arī pavisam maza un privāta. Opusu caurvij nostalģijas elements, taču tā kulminācija ir spēkpilna un varena.

Mērijas Hārdinas-Beiloras Universitātes pūtēju orķestris ir augstas raudzes instrumentālais kolektīvs ar bagātām tradīcijām un ievērojamu vēsturi, kurā spēlē labākie universitātes pūšaminstumetālisti. Kolektīva repertuārs aptver dažādus mūzikas stilus, bet tā pamats ir labākie amerikāņu džeza un bigbenda skaņdarbi. Orķestra mūziķi drosmīgi dodas arī jauno un mūsdienu komponistu pūšaminstrumentu skaņdarbu pasaulē, pasūtot un pirmatskaņojot jaundarbus.

2017. gadā 40 orķestru konkurencē ASV Nacionālā koledžu pūtēju orķestru vadītāju asociācija (CBDNA) atzina Mērijas Hārdinas-Beiloras Universitātes pūtēju orķestri par vienu no labākajiem pūtēju orķestriem ASV .

Koncertu organizē "Baltic Breeze Travel"

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti