Kultūras ziņas

"Pērkons", 3D un totalitārisms

Kultūras ziņas

Menuets, Kalniņš, Latvija. 50, 77, 100

Rīgā pulcējas etnomuzikoloģijas autoritātes

Rīgā sabrauc rekorddaudz etnomuzikologu no visas pasaules

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā šodien sāksies Eiropas seminārs etnomuzikoloģijā, kurā piedalīsies nozares autoritātes no vairāk nekā 15 pasaules valstīm. Eiropas seminārs etnomuzikoloģijā ir starptautisks pētnieku tīkls, kas ik gadu pulcējas kādā Eiropas pilsētā, un pirmo reizi šī tikšanās notiks Rīgā.

35 gadus pēc Eiropas etnomuzikologu pirmā semināra Vācijas pilsētā Ķelnē pirmo reizi par nozares autoritāšu satikšanās vietu izraudzīta Rīga. Semināra rīkotāja no Latvijas puses etnomuzikoloģe Anda Beitāne to salīdzina ar nokļūšanu augstākajā līgā. Tā ir ne tikai iespēja izdiskutēt aktualitātes ar pasaules līmeņa kolēģiem, bet arī iepazīstināt ar nozari Latvijā.

“Kādreiz varbūt sabiedrībā tas priekšstats veidojās tāds, ka etnomuzikologi ir tikai tie, kas Dziesmu svētku estrādē dzied solo partijas kopkorim tautiskā manierē. Bet īstenībā tā jau nav etnomuzikoloģija. Etnomuzikoloģija ir mūzikas pētīšana dažādos kultūras kontekstos,” skaidro Beitāne.

Domājot par Latvijas simtgadi, konferences tēma ir “Pieredze un gaidītais”. Iedvesmoties no turpat 30 dažādiem lektoriem visas darba nedēļas garumā savā kādreizējā augstskolā – Latvijas Mūzikas akadēmijā – noskaņojusies arī pazīstamā koklētāja Laima Jansone.

“Šajā programmā ir aptverta gan senākas kultūras, arī senāka Rīgas pieredze, kas ir muzikāli šeit noticis. Tas aptver arī, piemēram, kas man likās interesanta tēma – kā ietekmē muzikālas tradīcijas dzīve ieslodzījuma vietās. Šī nozare ir ļoti saistīta ar cilvēku dzīvi caur muzikāliem aspektiem. Līdz ar to tas nav nekas nereāli tāls vai atrauts, bet tā ir tāda patiesībā dzīves uztvere,” saka Jansone.

Interesanti, ka ārpus mūsu valsts robežām Latviju etnomuzikoloģijā atpazīst pēc Johana Gotfrīda Herdera. Viņš manāms arī uz konferences materiāliem, un Herderam veltīta arī Čikāgas Universitātes profesora Filipa V. Bolmena lekcija. Par šī profesora dalību konferencē rīkotāji esot īpaši lepni, jo Bolmens tiek uzskatīts par vienu no spožākajām šīs jomas zvaigznēm pasaulē.

“Strādājot pie šī referāta, sapratu, kāpēc Rīga vēsturiski uz šejieni vilina cilvēkus un kļūst par ideju, dziesmu, kultūras krātuvi. Tas viss šeit sajaucas un veido pilsētas kontekstu. Mans secinājums ir tāds, ka Rīgai ir īpaša vēsturiska loma ne tikai Eiropas mērogā, bet plašāk un senāk,” saka Bolmens.

Vienu no dienām entnomuzikolgi pavadīšot arī Alsungā pie suitiem, bet pirmdienas, 3.septembra, vakarā ciemos tiekot gaidīta Viļakas folkloras kopa “Atzele”. “Visi suiti rosās, un mūs sagaida brīnišķīgs laiks. Mēs gribam braukt pie viņiem ciemos, ar viņiem kopā priecāties, ēst pusdienas, dziedāt un muzicēt,” saka Beitāne.

“Es domāju, ka Latvijas kontekstā šis ir arī ļoti būtisks moments, ka mēs varam akcentēt savas tradīcijas un to pārmantojamību, kas pie mums vēl dažās vietās ir sastopama. Bieži vien ir jādodas uz ļoti tālām un eksotiskām zemēm, lai atrastu tādas lietas, kas mums šeit vēl ir. Un tas ir tāds īsts dārgums,” saka Laima Jansone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti