Rīgā notikušo olimpiādi atzīst par visu laiku labākajām koru spēlēm

Ar emocijām bagātu koncertu sestdien vēlu vakarā “Arēnā Rīga” noslēdzās astotā Pasaules koru olimpiāde, kas Rīgā vienlaikus pulcēja vēl nebijušu skaitu viesu no visas pasaules. Latvija šajā olimpiādē pierādījusi savu koru lielvalsts statusu, izcīnot gan visvairāk medaļu, gan visvairāk absolūto čempionu titulu. Pasaules koru olimpiāde Rīgā oficiāli kļuvusi arī par visplašāk apmeklēto šī pasākuma vēsturē.

“Šīs bija vislabākās un vislielākās spēles Pasaules koru olimpiādes vēsturē,”- tā, līdzīgi kā sporta olimpiādē, noslēguma ceremonijā paziņoja koru olimpiādes rīkotāja “Interkultur” prezidents Ginters Tīčs, izpelnoties pamatīgas ovācijas koristu pārpildītajā „Arēnā Rīga”.

„Rīga pašlaik ir ne vien Eiropas kultūras galvaspilsēta, bet arī pasaules kordziedāšanas galvaspilsēta. Latvija ir maza valsts, bet liela nācija! Šo dienu laikā mēs esam Rīgas iedzīvotājiem ļoti pieķērušies. Daudzi kori mums ir stāstījuši par iedzīvotāju draudzīgumu un viesmīlību. Liels jums visiem paldies! Pasaules kori var būt lepni, jo tie ir sasnieguši lieliskus sacensību rezultātus. Tika pasniegtas daudzas balvas, un lielais zelta medaļu skaits norāda uz augsto kvalitāti,” pasākumu uzteica Tīčs.

Starp 460 koriem no 73 pasaules valstīm teju ceturtā daļa bija no Latvijas.

Latvija ir arī nepārspēta šo spēļu čempione ar 54 medaļām un sešiem absolūtajiem čempioniem - dažādās kategorijās visvairāk punktu ieguva gan vīru koris „Gaudeamus”, gan vokālais ansamblis „Anima Solla”, Jelgavas 4.vidusskolas bērnu koris, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas meiteņu koris, Emīla Dārziņa jauktais koris un koris „Maska”.

Medaļu skaita ziņā Latvijai seko Ķīna ar 53 medaļām un Krievija ar 46, bet visvairāk čempionu titulu līdz ar Latviju izcīnījusi Dienvidāfrika un Ķīna.

Olimpiādes noslēguma ceremonija ar kopā izdziedātām populārām pasaules melodijām izvērtās par emocionālu atvadu brīdi daudziem tūkstošiem koristu, kas šajās dienās ne vien sacentušies par medaļām, bet arī ieguvuši jaunus draugus daudzās pasaules malās.

Garo dalībvalstu karogu parādi zāle sagaidīja, stāvot kājās, un īpašas ovācijas tika veltītas Ukrainai.

Solidaritāti ar Ukrainu daudzu dalībnieku vidū varēja just visas olimpiādes laikā. Arī pēdējā čempionu koncertā kori no Latvijas dziedāja ar Ukrainas karogu rokās, dziesmu „Pūt, vējiņi” veltot notriektās lidmašīnas katastrofas upuriem.

Tādēļ izbrīnu daudziem radījis rīkotāju - Vācijas kompānijas „Interkultur” - lēmums nākamo koru olimpiādi pēc diviem gadiem rīkot Krievijā. Visticamāk, Krievija spējusi piesolīt gana daudz naudas, turklāt Pasaules koru olimpiādes rīkotāji dedzīgi vēlas izveidot ciešāku saikni starp Pasaules koru spēlēm un sporta olimpiādi, tādēļ Soči ir arī simboliska izvēle. Starp citu, Pasaules Olimpiskā komiteja nav ļāvusi koru olimpiādes rīkotājiem starptautiski izmantot olimpiādes vārdu, tādēļ tās angliskais nosaukums ir „World Choir Games” jeb „Pasaules koru spēles”.

Pasaules koru olimpiādes Rīgā mākslinieciskais vadītājs Romāns Vanags lēmumu nākamās spēles rīkot Krievijā neatbalsta un spriež, ka diez vai šajā situācijā Sočiem izdosies sapulcēt tik daudz koru un skatītāju, kā tas izdevās Rīgai. Lielā interese par koru olimpiādi Latvijā Vanagam bijis patīkams pārsteigums.

„Es sākumā biju mazliet nedrošs, vai tiešām mūsu publika tā mēģinās iedziļināties, ko tie citi kori pasaulē dara. Ir taču vasara, saule, brīnišķīgais laiks, futbola čempionāts, kas tik viss nav bijis šajā laikā! Bet izrādās, ka tas nemaz nav bijis tik interesanti. Izrādās, ka konkursi un arī koncerts Mežaparkā bija tik vajadzīgs, ka desmitiem tūkstoši cilvēku ir izvēlējušies nākt uz koncertu, nevis skatīties [Pasaules kausa] finālu. Ko tad vēl vairāk var gribēt!” sajūsmināts ir Vanags.

Noslēdzot ar skaitļiem, rīkotāji aplēsuši, ka desmit dienu laikā Rīga 800 reižu piedzīvojusi koru uzstāšanos konkursos, dziedātājiem izdalīts 71 000 maltīšu, un pārpildītās viesnīcas nodrošinājušas gandrīz 80 000 nakšņošanas iespēju olimpiādes dalībniekiem un viesiem. To, cik Latvijai izmaksājusi un cik ienesusi Pasaules koru olimpiāde, precīzu aprēķinu pagaidām nav, rīkotāji par to sola informēt vēlāk.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti