Rīgā maija sākumā ieradīsies kori no 11 pasaules valstīm – Vācijas, Itālijas, Baltkrievijas, Somijas, Japānas, Norvēģijas, Krievijas, Slovēnijas, Zviedrijas un Turcijas. Latviju konkursā pārstāves pieci koru kolektīvi, konkursā spēkiem mērosies 31 koris.
Organizatori informēja, ka konkurss īsteno diriģenta Imanta Kokara sapni – Rīgas tradīciju kopainā iedibināt starptautisku koru sacensību, kas noritētu draudzības un miera gaisotnē, sasniedzot izcilus mākslinieciskos rezultātus un izbaudot maģisko Rīgas atmosfēru. Konkurss reizē būs arī skanīgs piemineklis izcilajam latviešu kordiriģentam.
“Rīgas Sv. Pētera baznīcā, kur kori šogad atkal sacentīsies koru konkursā, glabājās gandrīz pustonnu smagais bronzas zvans, kas tika izliets un ieskandināts 2014. gadā, kad Rīgā vairāk nekā 27 000 dziedātāju, 460 koru no 73 pasaules valstīm pulcējās Pasaules koru olimpiādē.
Uz zvana ir iegravēts teksts "Kopā dziedāšana vieno tautas", kas ikvienam atgādina, ka dziedot mēs varam veicināt sapratni un mieru starp cilvēkiem un tautām visā pasaulē.
Šis moto, ko spilgti apliecina Pasaules koru padomes darbība un kultūras organizācijas "Interkultur" rīkotie pasākumi, raksturo to daudzo tūkstošu koru un dziedātāju pārliecību, kas visa pasaulē satiekas koru konkursos un olimpiādēs, lai draudzīgā sacensībā dalītos ar savām dziesmām un tradīcijām. Latvijā to, ka kora dziedāšana tiešām vieno, īpaši spilgti apliecina lielākais mūsu valsts kultūras projekts nacionālie Dziesmu un deju svētki, kas ir kļuvuši par savdabīgu tautas stiprinātāju, vienotības simbolu un kas jau kopš 1873. gada ļauj lieliem un maziem dziedātājiem tikties Rīgā, lai vienotos kopīgā dziesmā. Es esmu pārliecināts, ka jaunais starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied” kļūs ne tikai par neaizmirstamu ceļojumu bagātīgajā kora mūzikas pasaulē koru dziedātājiem, bet arī par radošu izaicinājumu maniem kolēģiem - kordiriģentiem augstu māksliniecisko virsotņu sasniegšanai,’’ klāstīja konkursa mākslinieciskais vadītājs, diriģents Romāns Vanags.
“Mūsu jaunais konkurss seko "Interkultur" pasākumu tradīcijai un piedāvā dažādu stilu un līmeņu koriem iespēju gan mēroties spēkiem, gan arī dziedāt kopā draudzības koncertos. Šogad liels skaits koru jau reģistrējies sakrālās kormūzikas kategorijā. Mākslinieciski spilgtākais notikums būs sacensības par galveno – „Imanta Kokara kora balvu“, kas veltīta Latvijas kormūzikas nozīmīgākajam pārstāvim. Vēlos pateikties par atbalstu un sadarbību visiem jaunā konkursa organizatoriem un it īpaši galvaspilsētai Rīgai. Esmu drošs, ka mūsu jaunais pasākums veiksmīgi iekļausies "Interkultur" pasākumu klāstā,” norādīja "Interkultur" prezidents Ginters Tīčs.
Koru sniegumu vērtēs profesionāla starptautiska žūrija, tās sastāvā strādās Peters Habermans, kurš daudzus gadus ir strādājis kopā ar Fridrihu Krellu kā Vernigerodes Radio un TV raidorganizācijas jauniešu kora (Rundfunkjugendchor) mākslinieciskā vadītāja vietnieks. Vēlāk viņš ar lieliem panākumiem vadīja šīs organizācijas bērnu kori, līdz 1996. gadā kļuva par ''Rundfunkjugendchor'' māksliniecisko vadītāju, joprojām ir aktīvs dziedātājs, runasvīrs un "Interkultur" pasākumu un Vācijas Koru konkursa žūrijas loceklis.
Žūrijā darbosies Mārtiņs Klišāns, kurš pašlaik ir jauktā kora „Vaidelote“ un Valmieras jauktā kora diriģents, kā arī Cēsu rajona virsdiriģents. Klišāns ir ievēlēts par Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģentu 2008., 2013. un 2018. gadā. Viņš ir arī bijis viens no IX un X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentiem. 2015. gadā Klišānam piešķirts augstākais valsts apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis.
Krieviju starptautiskajā žūrijā pārstāvēs Mihails Goļikovs, kurš ir Ļeņingradas apgabala Tauridas Valsts simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, starptautisku un Krievijas konkursu laureāts, Sanktpēterburgas Valsts bērnu un jauniešu filharmoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.
Latviju žūrijā pārstāvēs arī Aira Birziņa. Viņa kopš 2000. gada ir Rīgas Doma meiteņu kora „Tiāra“ diriģente. Viņa ir viena no izcilākajām diriģentēm Latvijā, kura strādā galvenokārt ar sieviešu koriem un pasniedz kordiriģēšanu Mūzikas akadēmijā. Daudzus gadus viņa ir bijusi slaveno Latvijas sieviešu koru „Dzintars“ (Rīga) un „Rasa“ (Ogre) galvenā diriģente. Birziņa ir arī viena no Latvijas Dziesmu un deju svētku (XXIII, XXIV, XXV, XXVI) virsdiriģentiem.
Savukārt Tove Ramlo-Istada, kura pārstāv Norvēģiju, kopš 1986. gada sākuma diriģē sieviešu kori “Cantus”. “Cantus” ir guvis lielus panākumus, uzvarējis vairākos konkursos un pazīstams ar savu ziemeļniecisko skanējumu. Šī skanējuma dēļ Disneja studija atklāja “Cantus” un izraudzījās par kori, kas dzied animācijas filmā „Ledus sirds“. Tove Ramlo-Istada ir Norvēģijas Koru asociācijas mūzikas direktore, kur viens no galvenajiem uzdevumiem ir Norvēģijas kordiriģentu izglītības sistēmu pilnveidošana.
Žūrijas pārstāve Marlēna De Bo iemīļoja kormūziku jau agrā jaunībā, dziedot Valranta Jauniešu korī. Beidzot mūzikas studijas “Lemensa institūtā” Lēvenā, kur viņa ieguva maģistra grādus gan mūzikas pedagoģijā, gan kordiriģēšanā, viņa kļuva šī kora mākslinieciskā vadītāja. Antverpenes Karaliskajā konservatorijā viņa pasniedz akadēmisko pēcdiploma izglītības kursu “Bērnu un jaunatnes koru diriģēšana”.
Konkursa rīkotāji ir vācu kultūrorganizācija "Interkultur", sadarbībā ar Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienību un Rīgas domi. Visi pasākumi apmeklētājiem būs bez maksas.
