3.oktobra vakarā Lielajā ģildē kopā ar Jērgu Vidmanu uzstāsies orķestris "Sinfonietta Rīga". Koncerta programmā apvienota klasiskā un laikmetīgā mūzika. Klasiku pārstāv Volfganga Amadeja Mocarta “Klarnetes koncerts” un viņa pēdējā simfonija, bet mūsdienas - paša Vidmaņa skaņdarbs “Fantāzija klarnetei” un opuss stīgu sekstetam – “180 sitieni minūtē”, kuru iespaidojusi tehno mūzika.
"Mums ir bijusi tā laime sadarboties ar ļoti daudziem brīnišķīgiem māksliniekiem - gan solistiem, gan diriģentiem, bet Jērga spēja aizraut, inspirēt orķestri, izstāstīt savas idejas, pārliecināt ar savu spēju iedziļināties mūzikā ir kaut kas neparasts," atzīst “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskais vadītājs Normunds Šnē. "Tiešām varētu piekrist Pēterim, ka viņš ir tāds mūsdienu Mocarts."
Pašu komponistu Pētera Vaska izteiktais salīdzinājums ar Mocartu mulsina.
"Es ar Pēteri Vasku esmu vairākkārt saticies, ļoti viņu cienu," teic Vidmanis. "Bet, kad runa ir par Mocartu, visiem komponistiem jānoliek savi zīmuļi, jo viņš bija unikāls. Tas, ko viņš paguva paveikt savos 36 gados, ir prātam neaptverami."
Jērgs Vidmanis ir viens no nedaudziem mūsdienu mūziķiem, kurš apvieno trīs svarīgas lomas. Viņš pagūst gan sacerēt mūziku, un vienā koncertā to gan spēlēt gan arī diriģēt orķestri.
"Tas nebija retums Mocarta laikā. Bija pilnīgi normāli, ka Bēthovens spēlēja pats savus klavieru koncertus, diriģēja un pārvaldīja arī citus instrumentus. Manuprāt nav normāli, tas ka šobrīd tā vairs nav norma. Man ir svarīgas visas šīs puses," skaidro komponists.
Papildus mēģinājumiem Vidmanis Rīgā pagūst arī sniegt meistarklases Mūzikas akadēmijā, bet naktīs - komponē.